"SEB banka" ekonomists Dainis Gašpuitis: Šogad inflācija eirozonā būs mērenāka nekā iepriekšējos gados.
Janvārī, salīdzinot ar decembri, Latvijas patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli. Rezultātā gada inflācija noslīdēja līdz 2,9%.
Inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu. Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot var nedaudz pacelt inflāciju. Tomēr šī ietekme drīzāk būs pārejoša. Lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī krietni lēnāku pārtikas cenu pieaugumu. Gada vidū jāparādās priekšvēlēšanu dāvinājums selektīvais un īslaicīgais pazeminātās PVN pārtikai efekts. Preču cenu kāpumu turpinās nospiest gan eiro nostiprināšanās, gan Ķīnas preču cenu dempings. Pakalpojumos kāpums saglabāsies nedaudz straujāks, ko vairāk ietekmē iekšzemes procesi, īpaši atalgojuma kāpums un pieprasījuma aktivizēšanās. Lēnākai inflācijai ir jāuzlabo patērētāja noskaņojums un vēlme tērēt, kas nāks par labu patēriņam. Ņemot vērā gada sākumā uzdoto toni, gada inflācija šogad var izrādīties zemāka par prognozētajiem 2,4%.
Inflācijas negaidīta palēnināšanās bija vērojama arī eirozonā. Janvārī inflācija eirozonā palēninājās no 2% decembrī līdz 1,7%. To galvenokārt noteica enerģijas cenu kritums un mazāks cenu pieaugums arī citās grupās. Mazinājās arī pārtikas cenu kāpums. Papildus ietekmi veidoja eiro nostiprināšanās mazinot importa cenas. Šogad inflācija eirozonā būs mērenāka nekā iepriekšējos gados. Taču pastāv gan augšupvērsti, gan lejupvērsti inflācijas riski, kas izrietēs no ģeopolitisko, ekonomisko, gan klimatisko notikumu attīstības.
