Esošais regulējums jau patlaban pilnībā ļauj sakārtot siltumenerģijas tirgu, un AS "Rīgas siltums" juridiski nekas netraucē to darīt, aģentūrai LETA sacīja Parlamentārās izmeklēšanas komisijas siltumapgādes sadārdzinājuma Rīgā izvērtēšanai vadītājs Andris Kulbergs (AS).
Viņš skaidroja, ka otrdienas komisijas slēgtajā sēdē sniegtā informācija ļāvusi gūt detalizētu ieskatu situācijā, un galvenais secinājums ir skaidrs - esošais regulējums jau šobrīd pilnībā ļauj sakārtot siltumenerģijas tirgu, un "Rīgas siltumam" nekas juridiski to netraucē darīt. Tomēr praksē tiekot darīts viss, lai šādas pārmaiņas nenotiktu, kas radot iespaidu par nevēlēšanos risināt problēmas.
Viņš norādīja arī uz būtisku izšķērdību: valstij laikā, kad tika maksāti ap 200 miljoniem eiro gadā atbalstam siltumenerģijas izmaksu segšanai, vienlaikus nācās aizņemties budžeta līdzekļus, bet AS "Latvenergo" īsā laikā esot radījusi būtiskus zaudējumus siltuma ražošanas ciklā. Kulberga ieskatā šī situācija atklāj nepamatoti dārgu tarifu struktūru, kas balstās uz senām praksēm, veidotām laikā, kad elektroenerģijas cena bija krietni zemāka un daļu izmaksu segusi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēma. Līdz ar to pašreizējos apstākļos tarifi būtu jāpārskata, taču tas netiekot darīts.
Viņš uzsvēra, ka nepamatoti augstie "Latvenergo" tarifi sadārdzina visu siltumapgādes sistēmu, kurai seko arī pārējie tirgus dalībnieki, un gala rezultātā zaudētāji esot patērētāji. Turklāt novecojušās un nepietiekami finansētās siltumtīklu infrastruktūras uzturēšana prasa papildu ieguldījumus, kas nākotnē varētu nozīmēt tarifa pieaugumu vismaz par desmit eiro megavatstundā, lai saglabātu sistēmu darbspējīgu. Pēc Kulberga teiktā, brīdinājumi par šo situāciju jau 2022., 2023. un 2024. gadā esot ignorēti, un reakcija no institūcijām bijusi minimāla.
Kulbergs uzsvēra, ka regulējums formāli ļauj pilnībā sakārtot siltumenerģijas tirgu atbilstoši citu valstu labajai praksei, un "Rīgas siltumam" tam neesot juridisku šķēršļu.
Jau ziņots, ka deputāti norādījuši uz iespējamām problēmām, kas saistītas ar AS "Latvenergo" termoelektrocentrāļu (TEC) darbību un AS "Rīgas siltums" pārvaldību, paužot viedokli, ka sabiedrības ieguldījumi šajās struktūrās nav devuši gaidīto efektivitāti un ilgtspēju.
Viens no galvenajiem pārmetumiem ir par praksēm, kur TEC saražotā siltumenerģija tiek izvadīta atmosfērā, nevis izmantota centralizētajā siltumapgādē, kamēr no privātiem komersantiem tiek iepirkta dārgāka siltumenerģija. "Tas ne tikai rada liekus izdevumus, bet arī dubultu vides piesārņojumu, pārkāpjot gan nacionālos, gan Eiropas Savienības normatīvos aktus," uzskata komisijas veidotāji. Deputāti pauž bažas par nesaimniecisku rīcību, iespējamu sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšanu un nepietiekamu pārvaldību enerģētikas sektorā.
Lēmums par izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka tai sešu mēnešu laikā jāizvērtē virkne jautājumu, tostarp siltumenerģijas iepirkumu efektivitāte, atlikumsiltuma izmantošana, vides ietekme, valsts atbalsta pamatotība, pārvaldības kvalitāte, kā arī valdes un padomes locekļu atlases procedūras AS "Rīgas siltums" un AS "Latvenergo".
Komisijai būs jānoskaidro, vai pastāv sistemātiskas nepilnības, kas veicina sadārdzinājumu un apdraud enerģētisko drošību nākotnē, teikts lēmumā par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi.
Šovasar tika kritizēti "Rīgas siltuma" plāni rudenī celt siltuma tarifus.
Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Taču pēc tarifa pārvērtēšanas "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1. oktobra pieauga par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par MWh.
Lai nodrošinātu caurspīdīgu un ekonomiski pamatotu siltumenerģijas cenu Rīgas iedzīvotājiem, "Jaunās vienotības" Saeimas frakcija sagatavojusi Enerģētikas likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulētu tarifu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā.
Likumprojekts tapis, reaģējot uz situāciju Rīgas siltumenerģijas tirgū, kur atsevišķos periodos, kad nav konkurences, siltumenerģijas cenas ir būtiski paaugstinājušās, ļaujot atsevišķiem uzņēmumiem gūt lielu peļņu.
Jaunais regulējums noteiks, ka neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs, kas pārdod vairāk nekā divu miljonu megavatstundu siltumenerģiju lielam siltumapgādes sistēmas operatoram, piemēram, AS "Rīgas siltums", nedrīkstēs pārdot to par cenu, kas pārsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto tarifu.
Ja līdz 2026. gada 31. augustam uzņēmumam nebūs noteikts tarifs, tas zaudēs tiesības piedalīties siltumenerģijas iepirkumos, līdz tarifs tiks apstiprināts. Tarifu izstrādi un apstiprināšanu nodrošinās SPRK.
- gadā neatkarīgo siltumenerģijas ražotāju, kas piegādā enerģiju AS "Rīgas siltums", peļņas rādītāji sasniedza ievērojamus līmeņus - vairākiem uzņēmumiem rentabilitāte pārsniedza 15%, atsevišķiem ražotājiem sasniedzot gandrīz 30%, skaidroja frakcijā.
