KP: Mežizstrādātāju savienības iesniegums atstādināt Šmiti ir mēģinājums ietekmēt neatkarīgas iestādes darbu 0 51

Komentējot Latvijas Mežizstrādātāju savienības aicinājumu atstādināt Šmiti no amata pienākumu pildīšanas uz izmeklēšanas laiku, KP norādīja, ka tas ir bezprecedenta gadījums KP praksē, mēģinot ietekmēt neatkarīgas iestādes darbu un lēmumu pieņemšanu, īpaši ņemot vērā apstākli, ka ceturtdien KP sēdē tiek izskatīts jautājums, vai īstenotās pārrunu procedūras ceļā AS "Latvijas valsts meži" (LVM), iesniedzot tiesā prasības par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārtraukšanu, ir novērsusi identificētos konkurences neitralitātes pārkāpuma riskus.

Tāpat KP ieskatā tas liecina, ka iestāde efektīvi īsteno izmeklēšanas darbu, novēršot konkurences kropļojumus tirgū, neļaujot atsevišķiem tirgus dalībniekiem gūt nepamatotas priekšrocības.

KP arī atzīmēja, ka preventīvi bija informējusi ekonomikas ministru, ka saistībā ar izskatāmo jautājumu iespējama aktīva pretdarbība un nomelnošanas kampaņa, vēršoties pret KP priekšsēdētāju.

Saistībā ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu partneru iesniegto sūdzību Ģenerālprokuratūrā par KP amatpersonu iespējamu prettiesisku rīcību, sarunu protokola viltošanu LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumu izvērtēšanā, KP norādīja, ka sūdzībā apšaubīta KP sagatavotā tikšanās protokola ar LVM autentiskums. KP šo situāciju vērtē kā mēģinājumu izdarīt spiedienu uz iestādi, lai ietekmētu tās turpmāko lēmumu ilgtermiņa mežizstrādes līgumu jautājumā.

KP pauda, ka tā sadarbojas ar Ģenerālprokuratūru, sniedzot visu nepieciešamo informāciju, ievērojot, ka viss process iestādē ir dokumentēts un izsekojams.

Jau ziņots, ka Latvijas Mežizstrādātāju savienība ir vērsusies pie Siliņas, Valaiņa un Meistera, aicinot atstādināt Šmiti no amata pienākumu izpildes uz izmeklēšanas laiku.

Mežizstrādātāju savienībā norāda, ka 2026. gada 3. februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" Šmite publiskoja informāciju, ka Latvijas Ģenerālprokuratūrā ir iesniegta prasība par KP amatpersonu iespējamu prettiesisku rīcību - sarunu protokola viltošanu - saistībā ar LVM ilgtermiņa mežizstrādes līgumu izvērtēšanu.

Ņemot vērā, ka KP priekšsēdētāja ir iestādes augstākā amatpersona ar plašām pilnvarām iestādes darba organizācijā, dokumentu apritē un personāla vadībā, kā arī to, ka KP pilda izziņas, izmeklēšanas un procesuālās funkcijas konkurences tiesību pārkāpumu lietās, savienība uzskata, ka pastāv objektīvs risks izmeklēšanas neatkarībai un efektivitātei. Šāds risks var ietvert iespējamu tiešu vai netiešu ietekmi uz pierādījumiem vai iestādes darbiniekiem, uzsver savienībā.

Tāpat LETA vēstīja, ka LVM, ņemot vērā KP viedokli un norādes par brīvas un godīgas konkurences koksnes tirgū nodrošināšanu, ir vērsusies Rīgas pilsētas tiesā ar prasības pieteikumu par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, vienlaikus lūdzot tiesu apturēt to darbību līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas nolēmums.

2025. gada 19. decembrī notika KP un LVM tikšanās, savukārt 2026. gada 9. janvārī LVM saņēma KP vēstuli, kurā pausts viedoklis par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu radītajiem konkurences tiesību riskiem.

LVM skaidroja, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu priekšvēsture ir saistīta ar periodu ilgi pirms LVM dibināšanas un šo līgumu pirmsākumi nav saistāmi ar uzņēmuma izveides procesu un darbību.

2025. gada septembra beigās TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz KP vērtējumu, vēstīja, ka LVM ilgtermiņa līgumi neatbilst konkurences neitralitātes regulējumam. Vēsturiskās vienošanās parakstītas pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, un to mērķis savulaik bijis nodrošināt zināmu stabilitāti ar koksnes pirmapstrādi saistītiem valsts uzņēmumiem privatizācijas procesā. Līgumus ar garajiem termiņiem pārņēma LVM, taču tos neizbeidza, jo atbilstoši tiesas lēmumam tā darīt nedrīkstēja.

LVM daļu ekskluzīvo līgumu no 2013. gada pārveidoja. Daļa vienošanos nav mainīta un tās ir spēkā vēl uz vairākām desmitgadēm, viens līgums pat līdz 2096. gadam. Vienošanās turpina atsevišķiem tirgus dalībniekiem sniegt īpašas tiesības iegādāties apaļos kokmateriālus, apejot valsts kapitālsabiedrības izsoles. Savukārt garantētie kokmateriāli, kurus LVM piegādā līgumu partneriem, nav pieejami to konkurentiem.

Pēc divu gadu izpētes KP secināja, ka šo līgumu izpildei ir negatīva ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū. Šobrīd atsevišķi uzņēmumi, kuriem ir ilgtermiņa līgumi, ir atšķirīgā situācijā, viņiem tiek dotas priekšrocības no valsts uzņēmuma puses attiecībā pret citiem, kuriem ir jāpiedalās izsolēs, savstarpēji jākonkurē par zāģbaļķiem un kokmateriāliem, pauda KP.

KP pētījusi LVM darījumus ar kompānijām, kurām ir spēkā ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. To vidū ir vairāki uzņēmumi, kas ietilpst "Pata" grupā - "Pata Saldus", "Pata Strenči", "Pata Jēkabpils". Priekšrocības guvis arī "Pata Strenči" meitasuzņēmums SIA "Berivs", kā arī SIA "Krebsar", SIA "Jēkabpils kokapstrāde" un SIA "Metsa Forest Latvia". No 2020. līdz 2024. gadam līgumpartneriem tikuši realizēti vairāk nekā divi miljoni kubikmetru apaļo kokmateriālu par vairāk nekā 202 miljoniem eiro.

LVM 2024. gadā strādāja ar 586,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.

Uzņēmums reģistrēts 1999. gadā, un tā pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.