VVC šogad pastiprināti vērtēs pirmsskolu pedagogu latviešu valodas prasmes 0

Mūsu Latvija
LETA
VVC šogad pastiprināti vērtēs pirmsskolu pedagogu latviešu valodas prasmes

Valsts valodas centrs (VVC) šogad plāno pievērst uzmanību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu latviešu valodas prasmēm, lai nodrošinātu vienotu valodas vidi jau izglītības sākumposmā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien pavēstīja centra vadītāja Inese Muhka.

VVC pārbaudes izglītības iestādēs notiek gan pēc iesniegumu saņemšanas, gan plānveidā, sadarbojoties ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD).

No 2022. līdz 2025. gadam VVC konstatējis nepietiekamas valsts valodas prasmes 405 pedagogiem. Vienlaikus samazinās nenokārtojušo pedagogu īpatsvars - no 6,4% 2024. gadā līdz aptuveni 3,6% pērn. Tas liecina par pārbaužu efektivitāti un sniegtā metodiskā atbalsta nozīmi, vērtēja Muhka.

  1. gadā īstenotas visaptverošas pārbaudes, pārbaudot vairāk nekā 2700 pedagogu, taču tas radījis būtisku administratīvo slogu gan VVC, gan skolām. Tāpēc turpmāk plānots pāriet uz mērķtiecīgākām, riska analizē balstītām pārbaudēm, koncentrējoties uz kvalitāti. Vienlaikus tas nenozīmē, ka mazināsies kontrole, uzsvēra centra vadītāja.

Tāpat izcelta problēma ar uzticamu datu trūkumu, kas ļautu veikt mērķētu pedagogu atlasi, nevienu nediskriminējot, līdz ar to pārbaudes tika veiktas visiem pedagogiem neatkarīgi no mācību priekšmeta vai dzimtās valodas. Atsevišķi skolotāji var nonākt centra redzeslokā atkārtoti, ja mainīja izglītības iestādi, jo netiek uzkrāti pārbaužu dati.

Gadījumos, kad pedagogam konstatē neatbilstošas valsts valodas prasmes, izglītības iestādes vadītājam uz laiku jāatstādina pedagogu no darba pienākumu veikšanas. Pedagogam tiek doti trīs mēneši, lai apliecinātu savas zināšanas un atgrieztos darbā. Vienlaikus komisijas sēdē izskanēja gadījumi, kad atsevišķos gadījumos process ieilgst ilgstošas darbnespējas dēļ vai pedagogi pāriet uz citu izglītības iestādi, neraugoties uz sistēmā fiksētām nepietiekamām valodas prasmēm.

No vairāk nekā 400 pedagogu ar nepietiekamām valsts valodas prasmēm līdz šim zināšanas apliecinājuši ap 60, liecina IKVD rīcībā esošā informācija. Lai gan šis skaitlis nav liels, tas vērtēts kā solis pareizā virzienā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību valsts valodas ikdienas lietojumam skolās.

VVC vadītāja uzsvēra, ka valsts valodas prasmes pārbaude nav eksāmens, un netiek vērtētas dialekta īpatnības vai akcents. Gadījumos, kad rodas pamatotas šaubas par pedagoga valodas prasmēm, Valsts izglītības attīstības aģentūra veic padziļinātu pārbaudi. VVC lēmumi par pedagogu atbilstību ir pārsūdzami - pēdējo pāris gadu laikā centra lēmums atcelts vienā gadījumā.

Muhka kā pozitīvu piemēru minēja "vienotās skolas" apmeklējumus, kuros vairākas institūcijas kopīgi apmeklē izglītības iestādes, vēro mācību stundas un diskutē par redzēto bez inspekcijas vai soda rakstura pieejas. VVC darbā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta prevencijai, viņa uzsvēra.

Muhka arī norādīja uz skolu vadības lomu valodas vides veidošanā, uzsverot nepieciešamību stiprināt direktoru atbildību par saviem, vienlaikus ņemot vērā pedagogu trūkuma problemātiku un nepieciešamību padarīt pievilcīgāku darba vidi jaunajiem skolotājiem.

"Lai nebūtu situācijas, kad jaunie pedagogi entuziasma pilni dodas uz skolu un saprot, ka šāda valodas vide viņiem nav piemērota un nevēlas tur palikt," viņa norādīja.

Kā ziņots, šis ir pēdējais mācību gads, kad Latvijas izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā. Ar 1. septembri mācības latviešu valodā sāka 4. un 7. klases, kuras līdz šim mācījās mazākumtautību programmās.

IKVD vērtējumā pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā lielākajā daļā skolu norit atbilstoši plānam, tomēr aptuveni trešdaļā izglītības iestāžu konstatētas grūtības. Tās saistītas ar pedagogu trūkumu, nepietiekamām prasmēm darbā daudzvalodīgā vidē un grūtībām nodrošināt latvisku skolas vidi ikdienā.

Dienests iepriekš norādījis, ka latviešu valodas apguvei nepietiek tikai ar mācību stundām - būtiska ir arī ikdienas saziņa latviski starp skolēniem, pedagogiem un vecākiem. Vienlaikus secināts, ka tikai nelielā daļā skolu mācību process tiek pielāgots skolēnu reālajam latviešu valodas zināšanu līmenim.

Tāpat atbalsts nepieciešams arī latviešu mācībvalodas skolās, kurās mācās bērni ar dažādu dzimto valodu, norādīts IKVD ziņojumā par pāreju uz "vienoto skolu" 2024./2025. mācību gadā.

Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
BB.LV redakcija
0
0
0
0
0
0

Atstāt komentāru

LASI VĒL