Veselības inspekcijas Ārstniecības riska fonda (ĀRF) nodaļā 2025. gadā pieņemti 78 lēmumi par atlīdzības izmaksu saistībā ar pacientu veselībai nodarīto kaitējumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā informēja ĀRF nodaļas vadītāja Dace Tarasova.
Pērn ĀRF kopā tika pieņemti 208 lēmumi. Salīdzinoši 2024. gadā tika pieņemts 171 lēmums. Vidējais lēmuma pieņemšanas termiņš šogad bija 6,18 mēneši, bet pērn - 5,93 mēneši. Pērn ĀRF pieņemti 78 lēmumi par atlīdzības izmaksu un 151 lēmums par atteikumu izmaksāt atlīdzību, savukārt 208 lietas gada izskaņā atradās ekspertīzē Veselības aprūpes un kvalitātes kontroles nodaļā.
Pieaudzis gadījumu skaits, kad lēmumi par kompensāciju izmaksāšanu vai neizmaksāšanu apstrīdēti un sāktas tiesvedības. Kopumā 2025. gadā saņemtas 40 prasības pārskatīt pieņemtos lēmumus, 54 sūdzības iesniegtas par 2024. gadā pieņemtajiem lēmumiem, bet 68 - par 2023. gadā pieņemtajiem lēmumiem.
ĀRF nodaļa pērn saņēmusi 68 tiesas spriedumus. 20 pārsūdzētajos lēmumos ĀRF nodaļa uzvarējusi, pieci lēmumi atzīti par daļēji uzvarētiem, divi - par zaudētiem, bet deviņas lietas vēl atrodas procesā. Divos gadījumos noslēgti izlīgumi.
Biežāk konstatētie kaitējuma veidi 2025. gadā saistīti ar pamatslimības komplikācijām, nediagnosticētām vai novēloti diagnosticētām blakus saslimšanām, kā arī ar novēloti konstatētām komplikācijām. Tarasova piebilda, ka nevar izdalīt kādu vienu nozari, kurā kaitējumi pacientiem būtu konstatēti izteikti vairāk nekā citās.
Tarasova komisijā informēja, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir cilvēkresursu trūkums. Ārstu-ekspertu noslodze ir augsta, turklāt ekspertu piesaisti apgrūtina administratīvā slodze un konkurence ar citām darba iespējām. Kā viens no iespējamiem risinājumiem tiek apsvērta atteikšanās no normatīvajā regulējumā noteiktās prasības ĀRF lietās veikt tieši ekspertīzes, aizstājot to ar modeli, kurā pārbaudi veic pieredzējis speciālists bez eksperta sertifikāta, bet ar ne mazāku kā piecu gadu pieredzi attiecīgajā specialitātē, kā tas tiek praktizēts Lietuvā un citās valstīs.
Vienlaikus piedāvāts ārstus piesaistīt uz uzņēmuma līguma pamata, nosakot skaidrus atlases kritērijus, kā arī plašāk iesaistīt galvenos speciālistus konkrētajās medicīnas jomās un stiprināt sadarbību ar Latvijas Ārstu biedrību, tostarp paredzot iespēju iegūt resertifikācijas punktus.
Atsevišķi ekspertu amati ir aizpildīti ar nepilnu slodzi vai viena amata slodzes apmērā, kas ietekmē kopējo lietu izskatīšanas kapacitāti. Lēmumu sagatavošanā no 2025. gada 1. oktobra iesaistīti trīs juristi - ĀRF nodaļas vadītāja un divi juristi, kā arī papildu četri juristi no Juridiskā departamenta, kuri sagatavojuši 13 lēmumus. ĀRF lietu izskatīšanas nodrošināšanai spēkā ir 30 līgumi, tostarp 27 uzņēmuma līgumi un trīs pakalpojuma līgumi.
Tāpat grūtības sagādā ĀRF lietu apstrīdēšanas kārtība, jo VM nav tiesību pieprasīt pacientu medicīnisko dokumentāciju, kas nav paredzēta Pacientu tiesību likuma 10. pantā, kā arī sadarbība ar profesionālajām asociācijām tiek raksturota kā smagnēja, tādēļ kā iespējamie risinājumi izcelta birokrātijas mazināšana, ātrāka ĀRF lietu izskatīšana un lēmuma tiesiskuma pārbaudes nodošana tiesai, tai nozīmējot tiesu medicīnas ekspertīzi.
ĀRF darbība daļēji pārklājoties ar ārstniecības personu administratīvās atbildības institūtu. ĀRF sākotnēji veidots kā apdrošināšanas sistēma, kuras mērķis nav ārstniecības personu sodīšana, bet gan aizsardzība pret profesionālajiem riskiem, savukārt patlaban, konstatējot atlīdzības izmaksāšanas kritērijus, fonds faktiski pārvēršas par ārstniecības personu sodīšanas instrumentu.
Fonda darbības pilnveidei VM izveidota darba grupa. Tajā paredzēts pārskatīt pārsūdzības juridisko ietvaru, lai nodrošinātu pilnvērtīgāku medicīnisko izvērtējumu, kā arī sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, tostarp paredzot termiņa pagarināšanu lietu pieteikšanai.
Jau rakstīts, ka bažās par ĀRF stabilitāti valdība pērn decembrī apstiprināja VM ieceri mainīt ĀRF veicamo iemaksu aprēķina formulu, lai tajā nodrošinātu papildu līdzekļus. Līdz ar to pārskatīta riska maksājumu aprēķina formula, vairākiem tajā iekļautajiem kritērijiem paredzot izmantot divu, nevis četru gadu atskaites periodu. Izmaiņas stājušās spēkā no šī gada 1. janvāra.
VM toreiz pamatoja, ka iepriekšējā veidā iegūtā prognoze ir neprecīza, jo neatspoguļo patieso finansējuma apjomu. "Līdz ar to formulā ir nepieciešams ņemt vērā datus par pēdējiem diviem gadiem, lai veiktu maksimāli precīzus aprēķinus un samazinātu fonda līdzekļu prognozētu deficītu, nodrošinot pacientu tiesības uz Pacientu tiesību likumā noteikto atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu," skaidrojusi ministrija.
Fonda līdzekļus veido ārstniecības riska maksājumi, kurus katru gadu veic ārstniecības iestādes. Maksājumu tām reizi gadā aprēķina Nacionālais veselības dienests. Sēdē izskanēja, ka no šīm izmaiņām vislielākais iemaksu palielinājums gaidāms tieši klīnisko universitāšu slimnīcām, piemēram, Austrumu slimnīcas maksājums pieaugs no 130 000 eiro pieaugs līdz 240 000 eiro gadā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru