Pēdējo desmit gadu laikā ir augusi sabiedrības vispārēja neuzticēšanās Latvijas mediju sistēmai, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, prezentējot Kultūras ministrijas (KM) pasūtīto pētījumu par sabiedrības priekšstatiem par mediju un žurnālistu lomu sabiedrībā un demokrātijā, pauda komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns.
Reizē viņš norādīja, ka šāda situācija nav tikai Latvijā - tā daudzviet veidojusies lielā mērā Covid-19 pandēmijas ietekmē.
Pētījuma aptaujā iegūtie dati rāda, ka uzticēšanās žurnālistikai Latvijā ir mērena, un sabiedrībā pastāv izteikta viedokļu daudzveidība par mediju neatkarību. Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji visvairāk uzticas sabiedriskajiem medijiem, kamēr sociālie mediji un krievvalodīgie mediji izraisa lielāku skepsi un neuzticēšanos.
Tāpat aptauja rāda, ka attieksme pret valdības ietekmi uz mediju saturu ir neviennozīmīga, sabiedrības viedokļiem svārstoties starp vēlmi pēc drošības un bažām par vārda brīvību. Sabiedrība biežāk saskata netiešus žurnālistu apdraudējumus (diskreditācija, naidpilna runa) nekā fizisku vardarbību vai tiešus draudus, liecina aptauja.
Pētījumā atzīmēts, ka dzimtā valoda ir būtisks faktors mediju uztverē un lietošanā. Latvieši demonstrē augstāku uzticēšanos medijiem, kamēr rusofonie iedzīvotāji ir būtiski kritiskāki un skeptiskāki pret Latvijas mediju vidi.
Jaunieši medijus uztverot elastīgāk un ir atvērtāki dažādiem mediju tipiem, kamēr seniori vairāk uzticoties tradicionālajiem medijiem un demonstrējot konservatīvāku pieeju informācijas patēriņam. Līdztekus aptauja rāda, ka augstāk izglītotie un labāk nodrošinātie iedzīvotāji spēj labāk diferencēt mediju kvalitāti un demonstrē sarežģītāku mediju patēriņa modeli.
Aptaujas klasteru analīze izdala trīs grupas Latvijas sabiedrībā, kas atšķiras pēc uzticēšanās līmeņa medijiem un attieksmes pret žurnālistiku - "uzticīgie" (27%), kurus vieno pārliecība, ka Latvijā ir vismaz viens medijs, uz kura sniegto informāciju var paļauties, "ambivalentie" (35%), kuri uztver, ka Latvijā ir vismaz viens uzticams medijs, bet kuri vienlaikus saglabā mēreni kritisku attieksmi pret mediju spēju būt neatkarīgiem no politiskajām un ekonomiskajām ietekmēm un pārstāvēt sabiedrības intereses. Savukārt "kritiskajos" (38%) dominē skepse un dziļa neuzticēšanās Latvijas medijiem.
Kā rāda aptauja, Latvijas iedzīvotāju skatījumā visaugstākais vērtējums demokrātijas un vārda brīvības stiprināšanā tiek piešķirts sabiedrisko mediju žurnālistiem, bet viszemākais - influenceriem un sociālo mediju personībām. Attiecība uz žurnālistiem sabiedrība ir daudz polarizētāka nekā influenceru un sociālo mediju personību jautājumā, kur novērojama augstāka negatīvā attieksme, pausts pētījumā.
Tāpat dati rāda skaidru uzticēšanās hierarhiju starp dažiem mediju tipiem Latvijas sabiedrībā. Sabiedriskie mediji ierindojas augstākajā pozīcijā, bet sociālie un alternatīvie mediji atrodas uzticēšanās spektra apakšējā daļā, atspoguļojot bažas par to uzticamību un objektivitāti.
Pētījums liecina, ka kopumā Latvijas sabiedrība ir skeptiska par žurnālistu darbu. Dominē priekšstats par žurnālistikas pārāk lielu pielāgošanos elites dienaskārtībai. Tāpat vairākums iedzīvotāju uzskata, ka mediju īpašnieki, politiskā elite un "lielais bizness" manipulē ar Latvijas žurnālistiem.
Lielākā daļa respondentu ir pārliecināti, ka Latvijas žurnālisti biežāk atspoguļo valdības, nevis iedzīvotāju viedokļus.
Salīdzinot šos vērtējumus ar "SKDS" aptaujas datiem, kas iegūti 2014. gadā, secināts, ka kopumā divpadsmit gadu laikā skepses pret medijiem ir saglabājusies, tomēr būtiski jeb par 16 procentpunktiem ir pieaugusi tā sabiedrības daļa, kurai šķiet, ka Latvijā ir vismaz viens uzticams medijs. Tas liecinot par zināmām mediju sistēmas uztveres izmaiņām.
Aptauja rāda, ka sabiedrībā visizplatītākais ir uzskats, ka Latvijas medijiem būtu jāatspoguļo visi pastāvošie viedokļi, pat ja tie ir daļai nepieņemami. Savukārt attieksme pret neprofesionāli radītu saturu ir daudz piesardzīgāka. Iedzīvotāji kopumā komentārus un blogus internetā neuzskata par žurnālistiku aizstājošu informācijas formu.
Aptaujas rezultāti parāda, ka Latvijas sabiedrība augstu vērtē viedokļu daudzveidību, taču vienlaikus saglabā kritisku attieksmi pret alternatīvajiem satura veidiem un medijiem, nenosliecoties par labu ne absolūtai paļāvībai, ne visaptverošai neuzticībai.
Aptaujas dati ievākti ar interneta aptaujas metodi, pēc nejaušības principa atlasot dalībniekus no "Norstat Latvija" respondentu paneļa. Sasniegtā mērķgrupa ir Latvijas iedzīvotāji no 18 gadu vecuma. Aptauja veikta no pērnā gada 23. oktobra līdz 3. novembrim, aptaujājot 1001 respondentu.
Pētījumā veiktas arī fokusgrupu diskusijas, kas notika laikā no pērnā gada 20. līdz 27. novembrim tiešsaistē. Kopīgais visām trim grupām bija augsta vai vidēja neuzticēšanās medijiem. Tajās piedalījās iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 64 gadiem, pārstāvot dažādus sociāldemogrāfiskos iedzīvotāju profilus un reģionus.
Fokusgrupu diskusijas atklāja četras atšķirīgas pieejas mediju patēriņam un uzticības veidošanai, kas atspoguļo sabiedrības fragmentāciju. Pirmā grupa "pilnīga neuzticēšanās" raksturo tos, kuri nevienam informācijas avotam neuzticas, novērojams izteikts cinisms. Otrā grupa "kritiska pieeja" ietver tos, kuri izturas skeptiski pret visiem medijiem, bet spēj diferencēt kvalitāti. Trešā grupa "selektīva uzticēšanās" raksturo tos, kuri uzticas noteiktiem tradicionālajiem medijiem, izvēlas pārbaudītus avotus. Savukārt ceturtā grupa "alternatīvā orientācija" uzticas sociālajiem medijiem, bet neuzticas tradicionālajiem.
Fokusgrupu dalībnieki demonstrējuši atšķirīgu izpratni par žurnālistu profesionālo lomu un atbildību, kas būtiski atšķiras no blogeriem un sociālo mediju satura veidotājiem. Lielākā daļa dalībnieku žurnālistus vērtē kā profesionāļus ar skaidriem atbildības mehānismiem un ētikas standartiem. Viņiem tiek piedēvēta lielāka atbildība par satura precizitāti un objektivitāti nekā citiem mediju veidotājiem.
Savukārt blogeri un sociālo mediju satura veidotāji tiek uzskatīti par brīvākiem, bet bieži bez profesionālās atbildības. Šī brīvība tiek vērtēta ambivalenti - gan kā iespēja izteikt alternatīvus viedokļus, gan kā risks neprecīzai informācijai.
Pētījums rāda, ka augsti izglītotie fokusgrupu dalībnieki labāk atpazīst kvalitātes atšķirības starp profesionālu žurnālistiku un sociālo mediju saturu, augstāk vērtējot žurnālistikas profesionālo vērtību. Skeptiskās grupas dalībnieki žurnālistus bieži uzskata par " pasūtījuma izpildītājiem" ar ierobežotu vārda brīvību, kas raksta pēc īpašnieku vai politisko spēku norādījumiem.
Fokusgrupu diskusijas atklāj, ka žurnālistu drošība tiek uztverta ne tikai kā atsevišķu profesionāļu aizsardzība, bet kā plašāks demokrātijas kvalitātes indikators. Šis aspekts tieši saistīts ar uzticēšanos gan medijiem, gan valsts institūcijām, norāda pētnieki.
Pētījumā akcentēts, ka valsts institūciju efektivitāte reaģējot uz žurnālistu apdraudējumiem ir kritiski svarīga. Vilcināšanās novērst vajāšanu pret žurnālistiem ne tikai apdraud preses brīvību, bet arī veicina vispārēju neuzticēšanos valsts spējai aizsargāt demokrātiskās vērtības, norādīts pētījumā.
Līdztekus pētījumā uzsvērts, ka drošības jautājums ir demokrātijas pamats - vārda brīvības aizsardzība veicina sabiedrības uzticēšanos ne vien medijiem, bet arī valsts institūcijām kopumā. Spēcīga preses brīvība signalizē par funkcionējošu demokrātiju, atzīts pētījumā.
Fokusgrupu dalībnieki uzsvēruši nepieciešamību pēc proaktīvas un operatīvas tiesībsargājošo iestāžu rīcības. Ātra reaģēšana uz apdraudējumiem demonstrējot valsts apņemšanos aizsargāt vārda brīvību un demokrātiskās vērtības.
Pētnieki uzsver, ka žurnālistu aizsardzība nav tikai žurnālistu interešu jautājums - tā ir sabiedrības interešu jautājums, jo brīva prese ir būtisks informētas sabiedrības un funkcionējošas demokrātijas priekšnosacījums.
Pētnieki norāda, ka ir jāstiprina konvencionālie mediji kā primārie ziņu avoti, lai veicinātu uzticēšanos demokrātijas institūcijām. Sabiedriskie un tradicionālie mediji ir kvalitātes mēraukla, atzīmēts pētījumā.
Tāpat esot jāveicina iedzīvotāju spēja objektīvi izvērtēt mediju saturu, kurā iekļaujas neuzticēšanās kā daļa no kritiskās domāšanas, nevis vispārējs uzskats par mediju vides nespēju sniegt objektīvu informāciju.
Līdztekus esot jāatbalsta atbildīgas blogosfēras attīstība kā demokrātiskas diskusijas platforma bez polarizācijas. Alternatīvie viedokļi ir būtiski, bet tiem jāatbilst noteiktiem kvalitātes un ētikas standartiem, piebilst pētnieki.
Tāpat, pētnieku ieskatā, tiesībsargājošām iestādēm jāreaģē proaktīvi un operatīvi uz žurnālistu apdraudējumiem. Ātra un efektīva rīcība demonstrējot valsts apņemšanos aizsargāt vārda brīvību kā demokrātijas pamatu.
Kā norāda pētnieki, neuzticēšanās medijiem bieži ir tikai simptoms augstajam neuzticēšanās līmenim valsts institūcijām un politikai. Ja indivīds jūt, ka viņa intereses un viedokļi tiek sistemātiski ignorēti vai marginalizēti, alternatīvie informācijas kanāli un sazvērestības teorijas turpinās kalpot par patvērumu, bet žurnālisti netiks uztverti kā sabiedrības interešu sargi, skaidrots pētījumā.
Jau vēstīts, ka KM pagājušā gada augustā izsludināja pētījuma iepirkumu par sabiedrības priekšstatiem par masu mediju un žurnālistu lomu sabiedrībā un demokrātijā. Iepirkumā uzvarēja Latvijas Universitāte, kas piedāvāja pētījumu veikt par 24 725 eiro.
