Latvijā onkoloģiskās slimības joprojām ir viena no būtiskākajām sabiedrības veselības problēmām, un, lai gan pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences - palielinās vēža skrīninga aptvere un samazinās atsevišķi mirstības rādītāji, tomēr iedzīvotāju atsaucība skrīninga programmām vēl nesasniedz vēlamo līmeni, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
SPKC norāda, ka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem Latvijā saglabājas augsta, savukārt skrīninga programmu aptvere joprojām ir nepietiekama, lai pilnībā izmantotu agrīnas diagnostikas potenciālu. Vienlaikus dati apliecina, ka esošā dalība skrīningā būtiski uzlabo vēža atklāšanu agrīnās stadijās un veicina mirstības samazināšanos.
Analizējot 2024. gadā atklātos 624 krūts vēža gadījumus sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem un šo sieviešu krūts vēža skrīninga vēsturi, SPKC secinājis, ka 308 gadījumi jeb 49,4% tika konstatēti 180 dienu laikā pēc skrīninga mamogrāfijas. Tādējādi gandrīz puse krūts vēža gadījumu mērķa grupā tika atklāti, pateicoties valsts organizētajai skrīninga programmai.
No skrīningā atklātajiem gadījumiem 27% sievietēm skrīnings tika veikts pirmo reizi, savukārt 73% - atkārtoti. SPKC dati liecina, ka sievietēm, kuras skrīningu veikušas divas vai vairāk reizes, krūts vēzis biežāk tiek atklāts agrīnās stadijās - pirmajā vai otrajā stadijā. Kopumā sievietēm, kurām krūts vēzis diagnosticēts skrīninga ietvaros, vairāk nekā 80% gadījumu tas konstatēts agrīnā stadijā, bet atsevišķās vecuma grupās, piemēram, 60 līdz 64 gadu vecumā agrīni atklāto gadījumu īpatsvars sasniedzis 91,8%.
Savukārt sievietēm, kuras nekad nav piedalījušās krūts vēža skrīningā, slimība biežāk diagnosticēta vēlīnās stadijās - 36,4% gadījumu, tostarp 18,9% trešajā un 17,5% ceturtajā stadijā.
SPKC uzsver, ka krūts vēža skrīninga programma Latvijā darbojas kopš 2009. gada, un tās mērķis ir savlaicīga slimības atklāšana. Lai gan saslimstības rādītāji ar krūts vēzi ilgtermiņā pieaug, agrīna diagnostika ļauj uzsākt ārstēšanu laikus un samazināt mirstību. Dati arī liecina, ka Latvijā 2024. gadāpirmo reizi fiksēts būtisks krūts vēža mirstības rādītāju samazinājums, kas vērtējams kā pozitīva tendence.
SPKC norāda, ka skrīninga aptvere vēl nav optimāla. Datu analīze liecina, ka regulārs skrīnings ar augstāku aptveri - ap 70% - varētu vēl būtiskāk uzlabot agrīnas diagnostikas rādītājus un samazināt mirstību no krūts vēža.
SPKC pētījumi rāda arī izmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret skrīningu. Laikā no 2020. līdz 2024. gadam samazinājušies psiholoģiskie un informatīvie šķēršļi - sievietes retāk norāda bailes no izmeklējuma vai tā rezultāta, kā arī pārliecību, ka vēzis viņas neskar vai nesapratni par skrīninga uzaicinājuma vēstuli. Samazinājušies arī praktiskie šķēršļi, piemēram, rindu apjoms, laika trūkums un finansiāli apsvērumi, atzīmē SPKC.
Tomēr joprojām galvenais iemesls, ko norāda sievietes, kas nepiedalās skrīningā, ir "sajūta, ka viņas jūtas veselas". Tas norāda, ka ir nepieciešama turpmāka izglītošana par skrīninga nozīmi, jo skrīnings paredzēts veselām sievietēm, kam nav sūdzību vai simptomu, atzīmē SPKC.
SPKC aicina sievietes, saņemot uzaicinājumu uz valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu, neatlikt izmeklējumu un pierakstīties savlaicīgi, īpašu uzmanību pievēršot pirmajam uzaicinājumam 50 gadu vecumā. Ja sieviete šajā vecumā uzaicinājumu nav saņēmusi, SPKC iesaka vērsties pie sava ģimenes ārsta.
SPKC norāda, ka skrīninga mamogrāfija nav kampaņveidīgs pasākums, bet gan būtiska regulāras veselības pārbaudes sastāvdaļa, kas ļauj agrīni atklāt izmaiņas un uzsākt ārstēšanu, tādējādi palielinot izredzes uz ilgāku un kvalitatīvāku dzīvi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru