SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" vēlas ļaut turpināt darbu septiņām ārstniecības personām ar Krievijas un Baltkrievijas pilsonību, atzina pilsētas mērs Andrejs Elksniņš ("Sarauj, Latgale!").
Viņš uzsvēra, ka 49 darbinieku - Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu - atlaišana slimnīcā saistīta ar izmaiņām Nacionālās drošības likumā, kas pieņemts pagājušajā gadā. Viņš nemācēja komentēt, vai vēl kādi pilsētas uzņēmumi ir klasificēti kā kritiskās infrastruktūras objekti.
Elksniņš atgādināja, ka slimnīca ir vērsusies Valsts drošības dienestā (VDD), lūdzot izvērtēt septiņas ārstniecības personas ar attiecīgo valstu pilsonībām.
"Tas nepieciešams, lai viņiem ļautu strādāt, jo, piemēram, viens no darbiniekiem strādā ar onkoloģiskajiem pacientiem radioloģijas nodaļā, un viņa klātbūtne īpaši nepieciešama slimnīcas pakalpojumu sniegšanai," sacīja politiķis.
Elksniņš arī pauda, ka slimnīca darbojas normālā režīmā, bet slimnīcas vadība aktīvi komunicē ar VDD, lai sakārtotu jautājumu attiecībā uz šiem darbiniekiem.
Savukārt Valsts darba inspekcijā (VDI), komentējot atlaišanas pabalsta neizmaksāšanu atlaistajiem slimnīcas darbiniekiem, aģentūrai LETA skaidroja, ka gadījumos, kad darba tiesisko attiecību pārtraukšanas pamats ir Darba likuma 115. panta piektā daļa, kad atbilstoši likumam ir iestājies aizliegums darbinieka nodarbināšanai, Darba likums neuzliek darba devējam pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu.
"Līdz ar to nav saskatāms darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpums, par kura izdarīšanu būtu veicama pārbaude," komentē VDI Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa.
Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālā slimnīca janvāra pēdējā darba dienā ir atlaidusi teju 50 darbinieku - Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu.
Slimnīcā komentē, ka darba tiesisko attiecību izbeigšana ar darbiniekiem ir tieši saistīta ar Nacionālās drošības likuma prasībām, kas regulē kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Minētā norma paredz, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nedrīkst tikt nodarbināti A, B un C kategorijas kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas mērogā īpaši nozīmīgā kritiskajā infrastruktūrā, ja darbs ietver piekļuvi kritiskās infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgai informācijai vai tehnoloģiskajām iekārtām. Šāda nodarbinātība ir pieļaujama tikai izņēmuma kārtā ar valsts drošības iestādes atsevišķu atļauju.
Slimnīca ir kritiskās infrastruktūras objekts, līdz ar to iestādei ir pienākums nodrošināt normatīvo aktu prasību izpildi nacionālās drošības jomā.
Ņemot vērā minētos ierobežojumus, izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar 49 darbiniekiem. Darba tiesiskās attiecības izbeigtas, pamatojoties uz Darba likuma 115. panta piekto daļu, kas paredz darba devēja pienākumu nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības, ja darbinieka nodarbināšana atbilstoši likumam ir aizliegta un nav iespējams ar darbinieka piekrišanu nodrošināt viņam citu piemērotu darbu.
Tostarp atlaists vidējais un jaunākais medicīnas personāls - 29 darbinieki, no tiem 11 pensijas vecumā. Tāpat darbu zaudējuši 20 saimniecības dienesta darbinieki, no tiem trīs ir pensijas vecumā.
Papildus ir nosūtīts pieprasījums VDD atkārtotam izvērtējumam par septiņām ārstniecības personām.
"Daugavpils reģionālā slimnīca rīkojas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un ciešā sadarbībā ar atbildīgajām valsts institūcijām. Vienlaikus tiek veikti nepieciešamie organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu medicīniskās palīdzības sniegšanu pacientiem un stabilu iestādes darbību," aģentūrai LETA komentē slimnīcas pārstāve Jūlija Kasecka.
Darba vietu aizpildīšanai plānots publicēt vakances.
Veselības ministrija (VM) pēc sazināšanās ar slimnīcas vadību aģentūru LETA informēja, ka šajā gadījumā bijušajiem darbiniekiem atlaišanas pabalsti izmaksāti netika. Savukārt atbildot uz jautājumu, vai arī citās slimnīcās varētu notikt darbinieku atlaišana saistībā ar konkrēto Nacionālās drošības likuma normu, VM norādīja, ka "likuma prasības ir visiem vienādas".
Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem slimnīcā strādā ap 1700 darbinieku. Ārstniecības iestādes apgrozījums 2024. gadā bija 54 230 077 eiro, bet peļņa - 197 332 eiro.
Slimnīcas kapitāldaļu turētāji ir valsts, Daugavpils pašvaldība, Augšdaugavas novada pašvaldība un Rīgas Stradiņa universitāte.
