LBAS aicina likumdevējus Darba likumā paredzēt, ka darbinieks var uzteikt darba līgumu, ja netiek izmaksāta darba samaksa.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien ir nosūtījusi vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai1 ar aicinājumu veidot tādu Darba likuma regulējumu, kas uzlabo darbinieku tiesisko stāvokli, veicina sociālo partneru spēju veidošanu, stiprina arodbiedrību lomu, veicina iesaistīšanos koplīguma sarunās un palielina koplīgumu skaitu. Diemžēl darba devēju organizācijas un Ekonomikas ministrija jau ir nosūtījušas priekšlikumus veikt tādus grozījumus, kas būtiski pasliktinātu darbinieku un viņu ģimeņu tiesisko un finansiālo stāvokli.
LBAS kategoriski iebilst veikt grozījumus un/vai dzēst Darba likuma 110.pantu, kas garantē papildu aizsardzību arodbiedrības biedriem, samazināt piemaksas par virsstundu darbu apmēru tieši Darba likumā, kā arī vēl vairāk saīsināt termiņu par tiesībām vienpusēji atkāpties no koplīguma un aicina nepieļaut tādu grozījumu izdarīšanu, kas nopietni pasliktina darbinieku tiesisko stāvokli un sociālās aizsardzības līmeni. Nav pieļaujams, ka darba devēji panāk augstāku uzņēmumu efektivitāti, palielina savu peļņu un risina savus organizatoriskos jautājumus un problēmas pamatā uz darbinieku un viņu ģimeņu rēķina, pie tam vienlaikus veidojot nopietnus ieņēmumu zaudējumus arī valsts, pašvaldību un sociālajā budžetā.
Šī likumprojekta izstrādē Labklājības ministrijas vadībā ir ieguldīts milzīgs darbs, veiktas ilgstošas un smagas pārrunas, lai nonāktu līdz saprātīgam un sabalansētam kompromisam. Šo Saeimā iesniegto kompromisa variantu atbalsta arī LBAS, bet tā kā darba devēji vēl pēc pieņemtā kompromisa ir izteikuši vēlmi radikāli pasliktināt Latvijas darbinieku tiesisko un materiālo situāciju, tad savukārt LBAS no savas puses arī izsaka priekšlikumus, kā deputāti var vēl Darba likumu uzlabot.
LBAS aicina likumdevējus Darba likumā paredzēt, ka darbinieks var uzteikt darba līgumu, ja netiek izmaksāta darba samaksa. Likumprojektā ir norādīts, ka uzteikt varēs, ja netiek izmaksāta tikai darba alga. Darba samaksa ir plašāks jēdziens, kas sevī ietver ne tikai darba algu, bet arī piemaksas, prēmijas, pabalstus, atvaļinājuma kompensācijas, kas praksē var veidot būtisku darba samaksas daļu.
LBAS aicina pilnveidot dīkstāves regulējumu, paredzot, ka atlīdzības par dīkstāvi samazinājums ir pieļaujams nevis jebkādas dīkstāves gadījumā, bet tikai tādas, kas ir izveidojusies no darba devēja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ, proti, nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu rezultātā. Papildus apsverams būtu arī priekšlikums, kas paredzētu elastīgāku dīkstāves regulējumu un vienlaikus arī veicinātu darba koplīgumu slēgšanu.
Ņemot vērā, ka likuma grozījumi nedrīkstētu skart tos darba koplīgumus, kuru noteikumi tiek piemēroti līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, pārejas noteikumos, būtu skaidri jānoteic, ka grozījumi attiecas tikai uz tiem darba koplīgumiem, kuri izbeidzas pēc grozījumu spēkā stāšanās.
Šobrīd prasības celšanas termiņš prasības par “vienkārši” neizmaksātu darba samaksu ir divi gadi. Tas nozīmē, ka darbinieki, kuriem nav izmaksāta darba alga prasību var celt divu gadu laikā, tajā pat laikā, darbinieki, kuri ir uzzinājuši, ka pret viņiem ir pārkāpts vienlīdzīgas darba samaksas princips ir spiesti rīkoties krietni īsākā termiņā – 3 mēnešu laikā. Šajā situācijā diskriminētajiem darbiniekiem prasības celšanas noteikumi ir nelabvēlīgāki par noteikumiem, kas attiecas uz “vienkāršas darba samaksas” neizmaksas gadījumiem. LBAS aicina noteikt šos abus termiņus - triju gadu laikā.
LBAS aicina Darba likumā paredzēt, ka ilgstošas pārejošas darbnespējas laikā, kas dod tiesības uzteikt darba līgumu, nebūtu jāieskaita laiks, kad darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar to, ka viņš kopj slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu, nevis tikai tādu, kuram ir smaga slimība, kuras dēļ nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ārstu konsilijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne.
Darba koplīguma noslēgšana ir ilgstošs, smags un sarežģīts process, kas prasa ne tikai specifiskas zināšanas, laiku un enerģiju no arodbiedrību puses pārrunu vadībā, bet arī nereti var novest pie darba devēja rīcības pret arodbiedrības biedriem, kuri veic koplīguma pārrunas.
Pašreizējā likuma redakcija ir netaisnīga, jo veicina to, ka uzņēmuma darbinieki var nepiedalīties arodbiedrību darbā, neatbalstīt arodbiedrību ar biedru naudu, bet saņemt tos pašus labumus, kurus saņem arodbiedrības biedri, kuri iegulda savas finanses, laiku un enerģiju arodbiedrības darbā un koplīguma pārrunās. LBAS ierosina veikt grozījumus Darba likumā, kas noteiktu, ka darba koplīgumu uzņēmumā slēdz darba devējs un darbinieku arodbiedrība. Turklāt tā noteikumi attiektos tikai uz arodbiedrības biedriem, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi.
