Potenciālā pretinieka sākotnējais uzbrukums primāri nevirzīsies pa dzelzceļu, bet uz dzelzceļa balstīsies pretinieka spēku apgāde nākamajās fāzēs, ja sākotnējais uzbrukums izrādīsies sekmīgs, intervijā teica Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Vaicāts par NBS pozīciju, vai sliedes pie austrumu robežas ir jānojauc, Pudāns atbildēja, ka kopš pastāv valsts aizsardzības plāni, tajos ir paredzēts, ka apdraudējuma gadījumā, kad tiek pieņemts lēmums par šķēršļiem, viens no uzdevumiem ir mobilitātes infrastruktūras demontāža vai bojāšana, šķēršļu izlikšana, lai neatstātu priekšrocību pretiniekam. Tas ietver arī dzelzceļa infrastruktūru.
"Mēs ļoti labi saprotam -, lai gan pa dzelzceļu primāri nevirzīsies pretinieka sākotnējais uzbrukums, uz tā pēc tam balstīsies pretinieka spēku apgāde nākamajās fāzēs, ja sākotnējais uzbrukums būs sekmīgs. Kad tika uzsākta Baltijas aizsardzības līnija, mums jau tika dotas tiesības sākt plānot dažādas aktivitātes un izvietot šķēršļus dažās vietās, kur tas jau ir izdarīts," uzsvēra komandieris.
Pudāns apgalvoja, ka NBS ir plāni rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā, ko armija varot izdarīt ar dzelzceļu tad, kad pretinieks jau ir uzbrucis vai ir tuvu tam, lai veiktu uzbrukumu. Vienlaikus NBS aicinājums bija kopīgi visām iesaistītajām pusēm paskatīties, kā, neietekmējot citas sfēras - ekonomiku, vietējos iedzīvotājus -, valsts spertu nākamos soļus.
Šī izvērtēšana notiks kopīgi, lai izveidotu detalizētāku plānu, kuros brīžos, kas un kādus lēmumus varētu pieņemt un darboties. Pudāns aicina saprast, ka eskalācijas gadījumā dzelzceļš pat nebūs lielākā NBS prioritāte, turklāt eskalācijas gadījumā bruņotajiem spēkiem un visai sabiedrībai būs jāpieņem daudz dažnedažādu citu lēmumu.
Lūgts precizēt vai apdraudējuma gadījumā pietiktu laika sliedes demontēt, Pudāns atbildēja, ka tas arī ir vislielākais jautājums, taču, vingrinājumos izspēlējot scenārijus un testējot NBS iespējas, to varētu saprast.
"Mēs varam aprēķināt to, cik ilgs laiks nepieciešams, lai šādus pasākumus veiktu. Tad arī varam saprast, kas ir tas mirklis, kad būtu jāpieņem šādi lēmumi," piebilda Pudāns.
Lai arī sliežu jautājums apspriests Baltijas valstu līmenī, Pudāns norādīja uz atšķirīgām detaļām. Igaunijā abas dzelzceļa līnijas pie robežas ved pāri upei. Tas nozīmē, ka tilts ir viens no tiem šķēršļiem, ko, ātri uzspridzinot, var iegūt tiešām lielu efektu. Lietuvā savukārt ir pilnīgi cita situācija, jo tai ir starpvalstu līgumi, lai nodrošinātu tranzītu uz Karaļauču anklāvu. Tas Lietuvu atturot no jebkādiem šādiem lēmumiem.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) šonedēļ intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka patlaban tiek strādāts pie detalizēta plāna, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties nodrošinātu ceļu un dzelzceļu pārraušanu pie austrumu robežas.
Sprūds paziņojis, ka gan Militārā padome, gan Satiksmes ministrija ir iesniegušas apkopojumu šajā jautājumā.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šonedēļ žurnālistiem atklājusi, ka jautājums par dzelzceļa sliedēm Krievijas virzienā esot neformāli apspriests arī valdībā. Patlaban esot jāmeklē iespēja, kā neapgrūtināt NBS ar sliežu jautājumu draudu palielināšanās gadījumā.
