Bartaševiča vadītā dome neredz vajadzību ļaut VZD apsekot mēra sievas īpašumu

Mūsu Latvija
LETA
Publicēšanas datums: 30.01.2026 09:40
Bartaševiča vadītā dome neredz vajadzību ļaut VZD apsekot mēra sievas īpašumu

Pašvaldība neredz vajadzību ļaut Valsts zemes dienestam (VZD) veikt pārbaudi Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai"/LPV) sievas Olgas Bartaševičas firmas īpašumā, ko saistībā ar bažām par nelegāli izbūvētu siltumtrasi bija lūgusi veikt pašvaldības pagaidu administrācija.

Pašvaldība apgalvo, ka tās rīcībā nav datu par patvaļīgu būvniecību vai būves drošuma apdraudējumu objektā Rīgas ielā 1a. Līdz ar to neesot tiesiska pamata jauna administratīvā procesa sākšanai un piespiedu apsekošanas veikšanai.

"Pašvaldība jau ir saņēmusi inženierkomunikāciju turētāju oficiālus apliecinājumus, ka objektā nelikumīgi siltumenerģijas pieslēgumi nav konstatēti," skaidro domē.

Pašvaldība arī uzsver, ka Būvniecības likumā noteiktās būvinspektora pilnvaras iekļūt privātīpašumā ir paredzētas vienīgi būvniecības tiesiskuma kontrolei, nevis tehniska atbalsta sniegšanai citām iestādēm. Savukārt VZD jau kopš 2012. gada nav kompetences veikt būvniecības tiesiskuma kontroli un VZD kā patstāvīgai iestādei ir noteikta sava kārtība un instrumenti datu labošanai, tostarp veicot uzmērīšanu pēc savas iniciatīvas. Domē arī uzsver, ka piekļuves jautājums kadastra datu aktualizēšanai ir risināms VZD un īpašnieka tiesiskās sadarbības ietvaros.

"Tā kā pašvaldībai nav tiesiska pamata piemērot administratīvā procesa piespiedu līdzekļus, ja nav konstatēti pārkāpumi vai pamatotas šaubas par šādu pārkāpumu esamību, pašvaldība neredz ne tiesisku iespēju, ne nepieciešamību veikt objekta apsekošanu vai nodrošināt apsekošanas iespējas VZD," informē pašvaldībā.

Jau ziņots, ka pērnā gada vasarā VZD nav izdevies veikt pārbaudi SIA "B&B Struktūra" objektā, jo Bartaševiča bija atvaļinājumā.

Bet 2025. gada decembrī dienests ir saņēmis vēstuli no Rēzeknes pašvaldības, kurā pašvaldība atsauc savu lūgumu veikt ēkas apsekošanu apvidū un pārbaudīt kadastra datu atbilstību faktiskai situācijai dabā. Pašvaldība iesniegumu atsaukusi, jo objektā Rīgas ielā 1b neesot konstatēti pārkāpumi.

VZD arī ir pārbaudījis Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos pēdējos ēkas kadastrālas uzmērīšanas datus un neatbilstības iesniegtajos datos nav konstatējis.

Tomēr, neskatoties uz to, ka pašvaldība ir atsaukusi savu ierosinājumu veikt ēkas apsekošanu apvidū un VZD nav konstatējis neatbilstības tā rīcībā esošajos datos, VZD nosūtīja vēstuli pašvaldības pārvaldei, kura pilda Rēzeknes novada būvvaldes funkciju, ar aicinājumu atbilstoši būvniecības jomu regulējošiem normatīviem aktiem veikt objekta apsekošanu apvidū un pieaicināt uz apsekošanu arī VZD pārstāvjus.

Portāls "Delfi" iepriekš vēstīja, ka Bartaševičas firmas īpašums vien par mata tiesu palicis viņas vīra pārraudzībā, jo ēkas Rēzeknē, Rīgas ielā 1b, platība ir 999,9 kvadrātmetri. Tātad, lai Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) tur varētu veikt pārbaudi, trūkst vien 0,1 kvadrātmetra.

Portāls "Delfi" VZD noskaidrojis, ka ēkas Rēzeknē, Rīgas ielā 1b, kadastrālā uzmērīšana apvidū veikta 2021. gada 8. novembrī. Savukārt 2022. gada 17. janvārī apvidū tika uzmērīta arī pieminētās ēkas telpu grupa.

VZD skaidro, ka telpu mērījumus būvju kadastrālās uzmērīšanas procesā veic atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, un mērījumu precizitāte ir +/- 0,02% mērījumiem līdz astoņiem metriem un +/- 0,25% mērījumiem, kas ir lielāki par astoņiem metriem. Tādējādi telpas platība tiek noapaļota līdz 0,1 kvadrātmetram. Saskaitot katras telpas noteikto platību, tiek iegūta ēkas kopējā platība.

Praksē gan reti sastopamas situācijas, kad īpašuma platība ir tik tuvu 1000 kvadrātmetru robežai. "Delfi" noskaidrojis, ka no 1 379 584 Latvijā patlaban reģistrētajām ēkām vien 29 platība ir robežās no 999,0 kvadrātmetriem līdz 999,9 kvadrātmetriem.

Rēzeknes pagaidu administrācijai bija radušās bažas, ka uz to brīdi bijušā pilsētas mēra sievas firmai piederošā īpašumā ir nelegāli izbūvēta siltumtrase, lai pieslēgtos privātajam siltumražotājam, tāpēc administrācija vērsās BVKB ar lūgumu pārbaudīt informāciju par iespējamu patvaļīgu būvniecību. Tomēr nebija skaidrs, kam un kā pienākas pārbaudi veikt.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL