LTRK: Kompromiss ar arodbiedrībām par Darba likuma izmaiņām būtu jāpanāk 0 51

Viņa atzīmēja, ka virsstundu darba apmaksas jautājums ir ieildzis, jo tas bija uz galda pat pirms pandēmijas. Kompromiss ar arodbiedrībām būtu jāatrod un sarunas kārtējo reizi nevajadzētu pārtraukt, kā tas notika pirms pieciem gadiem.

Zariņa norādīja, ka gan darba devēji, gan darba ņēmēji ir izklāstījuši savus argumentus, un abās pusēs tie ir pietiekami spēcīgi. "Protams, ka politiķiem vienkāršāk ir pateikt, ka, ja jūs nespējat vienoties, tad mēs neko nedarīsim, neko nemainīsim. Taču tā no politiķu puses ir tāda strausa politika, iebāžam galvu smiltīs un, ja jūs nevarat, tad mēs arī neko nevaram. Taču tā nav taisnība," piebilda Zariņa.

Argumenti jau ir izklāstīti, un, iespējams, tieši politiķi var panākt kompromisu, uzņemoties starpnieka lomu un esot efektīvāki sarunu vadītāji nekā puses, diskutējot savā starpā tieši. Tā ir politiķu atbildība, domājot par valsts attīstību ilgtermiņā un redzējumu par tās nākotni, jo citās Eiropas valstīs šis jautājums jau ir atrisināts, minēja Zariņa.

Viņa arī atzīmēja, ka investori pirms lēmuma par ieguldījumiem izvērtē vairākus faktorus, tostarp darbaspēka izmaksas un tā pieejamību. Darbaspēka pieejamība Latvijā ir ierobežota, un, ja šī problēma netiek risināta pēc būtības, notiek labāko speciālistu pārpirkšana. Tas savukārt veicina mākslīgu vidējā atalgojuma pieaugumu, kam ne vienmēr seko produktivitātes kāpums, un kam tālāk jau ir iespaids uz inflāciju.

Tāpat Zariņa norādīja, ka tas ir arī jautājums par to, kā veidojas darba samaksa. Virsstundas nav biežāk izmantotais risinājums uzņēmumos, bet tad, kad tas uzņēmumus skar, darbaspēka izmaksas dubultojas. Piemēram, gripas sezonas laikā pieaug vajadzība aizstāt slimos darbiniekus. Tāpat uzņēmējiem jāsedz veselības apdrošināšanas izmaksas, jo piekļuve valsts finansētiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir ierobežota. Tas rada papildu izmaksas, un, ja investors uz to visu paskatās, tad situācija īpaši labi neizskatās.

Zariņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešami attīstības projekti, lai ekonomika augtu, un pauda pārliecību, ka arodbiedrības to saprot.

Jau ziņots, ka Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgs redzējums.

Skatot likumprojektu valdībā, raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm tika plānots turpināt Saeimā.

Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušas asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem.

Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50% apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme.

Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas paredz virsstundu piemaksas samazinājumu, neietekmējot pārējos koplīguma noteikumus, paredz likumprojekts.

Lai mazinātu dīkstāves negatīvās sekas un veicinātu darba vietu saglabāšanu, likumprojekts paredz darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un noteikumiem. Darba devējam plānots noteikt tiesības samazināt dīkstāves apmaksu līdz 70%, ja dīkstāve ilgst vairāk nekā piecas darba dienas. Savukārt, ja dīkstāve turpināsies ilgāk par četrām nedēļām pēc kārtas, darbiniekam būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot viena mēneša uzteikuma termiņu.

LDDK rosina noteikt, ka pēc koplīguma termiņa izbeigšanās tā noteikumi jāuztur spēkā 1,5 gadus, nevis 2,5 gadus, kā patlaban. Tāpat LDDK rosina minimālo virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā, nevis 100% apmērā, ar atrunu, ka darbiniekam un darba devējam ir iespēja vienoties par abiem pieņemamu virsstundu apmaksas apmēru virs minimālā. LDDK ieskatā darbs virs normālā darba laika pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to savstarpēji vienojušies, un 50% apmērs veicinātu precīzāku un atbildīgāku virsstundu uzskaiti, jo šobrīd tā vai nu netiek veikta vai veikta maz.

Arī LTRK aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu. Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%.Vienlaikus LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām.

Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām. Organizācija aicina arī vienkāršot darba attiecību izbeigšanu pārbaudes laikā, atceļot trīs dienu brīdinājumu.