Pacienti vissmagākajā stāvoklī nonāk Valsts apdegumu centrā īpaši liela sala laikā, kad uz slimnīcu tiek atvesti arī uz ielas atrasti cilvēki.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Valsts apdegumu centrā ar smagiem apsaldējumiem patlaban ārstējas septiņi pacienti, kuriem jau veikta vai gaidāma kāju amputācija, aģentūrai LETA pastāstīja Apdegumu centra vadītājs Sergejs Smirnovs.
Kā skaidroja Smirnovs, pacientus ar apsaldējumiem uz slimnīcu parasti nogādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), savukārt vieglākus apsaldējuma gadījumus ārstē uzņemšanas nodaļā.
Pacienti vissmagākajā stāvoklī nonāk Valsts apdegumu centrā īpaši liela sala laikā, kad uz slimnīcu tiek atvesti arī uz ielas atrasti cilvēki. Ārsts norādīja, ka daļa pacientu mediķu redzeslokā nonāk novēloti - nereti tikai tad, kad ekstremitātes jau kļuvušas tumši violetas vai melnas.
Ārsts uzsvēra, ka izšķiroša ir palīdzības sniegšana pirmajās trīs līdz četrās diennaktīs pēc apsaldējuma. Līdz šim laikam vēl pastāv iespēja glābt audus, savukārt vēlīnas vēršanās gadījumā bieži amputācija kļūst neizbēgama. Visbiežāk cieš kājas. Smagi apsaldētas mēdz būt arī rokas, savukārt sejas apsaldējumi parasti ir vieglāki - vaigi, deguns un ausis sadzīst ātrāk labākas apasiņošanas dēļ, skaidroja speciālists.
Smirnovs norādīja, ka augsta riska grupā ir gados vecāki cilvēki. Tāpat smagākiem riskiem apsaldēšanās gadījumā pakļauti arī cilvēki, kam ir cukura diabēts, sirds slimības un asinsrites traucējumi, sevišķi gadījumā, ja kāda artērija ir nosprostota.
Lielākā daļa pacientu ir cilvēki bez dzīvesvietas, kas mēdz būt lietojuši alkoholu. Nereti alkohols tiek lietots sāpju mazināšanai, sāpes it kā īslaicīgi mazinās, tad atkal pieņemas spēkā, līdz ar to pacients novēloti pamana, ka kājas jau ir tumšā nokrāsā - violetas vai melnas.
Centrā smagas apsaldēšanās gadījumā tiek ārstēti arī bēgļi. Šogad saistībā ar smagu apsaldēšanos ārstēti divi bēgļi, no tiem viens bijis smagā stāvoklī. Šis pacients atteicies no kāju amputācijas un izlēmis atgriezties dzimtenē.
Tāpat pacientu vidū ir vientuļi seniori, kuri nespēj nodrošināt pietiekamu apkuri mājoklī. Šiem pacientiem nereti ir hipotermija jeb vispārēja ķermeņa atdzišana.
Ārsts skaidroja, ka, ilgstoši atrodoties aukstumā, cilvēks ar katru apsaldējuma stadiju kļūst arvien apātiskāks, var apgulties, neko vairs negrib darīt un nespēj meklēt palīdzību, līdz audos jau radušās neatgriezeniskas izmaiņas. Pēc tam mediķiem nākas sastapties ar nenovēršamām sekām. Savlaicīgi vēršoties pēc palīdzības, īpaši jaunākiem pacientiem, izredzes saglabāt ekstremitātes ir lielākas.
