Siliņa: Slimnīcu modeļa maiņa nepieciešama, jo esošajā sistēmā nebija viss kārtībā 0 90

Viņa norādīja, ka pārmaiņas ir nepieciešamas, ņemot vērā arī to, kāds ir ārstniecības personāla skaits un to, ka pašvaldības, kurām pieder slimnīcas, savā starpā sacenšas par speciālistiem. "Bet iedzīvotājs jau ir viens un tas pats, un viņam neinteresē, kurai pašvaldībai pieder slimnīca," uzsvēra Siliņa.

Premjere pauda, ka ir svarīgi, lai būtu skaidrība par slimnīcu speciālistiem un pakalpojumiem arī no neatliekamās medicīniskās palīdzības viedokļa.

"Sadalot slimnīcas šādos līmeņos, mēs esam gatavi pateikt, kurās slimnīcās kādi pakalpojumi būs un kurās slimnīcās kādi pakalpojumi nebūs," skaidroja Siliņa.

Viņa minēja, ka, iespējams, pēc kāda laika vēl mainīsies kādi pakalpojumu samaksas nosacījumi. "Jo īsti labi tas nav, ka gada beigās vienmēr ir neizpildes. Ir jāmaina arī finansējuma modelis," uzsvēra premjere.

Jau vēstīts, ka līdz 2026. gada 1. jūnijam Veselības ministrija (VM) plāno sagatavot piedāvājumu stacionāro ārstniecības iestāžu dalījumam līmeņos, pārskatīt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīklu, kā arī noteikt jaunas prasības šo nodaļu personālam. Vienlaikus ministrija iecerējusi sākt diskusijas ar slimnīcām par sadarbības principiem pacientu plūsmas organizēšanā un pakalpojumu nodrošināšanā, diferencējot neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas un steidzamās medicīniskās palīdzības nodaļas.

Līdz 2027. gada 1. janvārim ministrija iegūs pilnīgāku informāciju par faktiski nodrošinātajiem stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profiliem un izmantos to lēmumu pieņemšanā par slimnīcu tīkla sakārtošanu. Ziņojumā norādīts, ka tas nepieciešams, lai valsts budžeta līdzekļi turpmāk tiktu maksāti par reāli sniegtiem pakalpojumiem, nevis formāli noteiktu profilu uzturēšanu.

Tāpat VM plāno aktualizēt gultas dienas un viena pacienta ārstēšanas tarifus, iegūt datus par faktiskajām ārstēšanas izmaksām un, cik iespējams, tos izmantot maksājumu aprēķinos, kā arī nodrošināt izsekojamu neapgūtā finansējuma pārdali valsts prioritāriem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Vienlaikus ministrija norāda, ka ilgtermiņā, sasaistot finansējumu ar kvalitātes rādītājiem, no 2028. gada slimnīcu finansēšanā lielāka nozīme būs faktiskajam sniegumam, pacientu drošībai un pakalpojumu kvalitātei, nevis tikai pakalpojumu apjomam.

Līdz 2027. gada vidum paredzēts īstenot sistēmiskus uzraudzības pasākumus pār ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darbības atbilstību.

Savukārt līdz 2028. gada 3. janvārim VM plāno līgumos ar stacionārajām ārstniecības iestādēm iekļaut minimālo kvalitātes rādītāju izpildi un sasaistīt to ar finansējumu, kā arī veikt izmaiņas gadījumos, ja tiks konstatētas neatbilstības noteiktajām prasībām.

Plānots, ka no 2029. gada sākuma tiks sākta kvalitātes rādītāju vērtēšana stacionārajās ārstniecības iestādēs, to izpildi ņemot vērā finansējuma plānošanā, kā arī tiks nodrošināta pacientu observācijas līdz 24 stundām īstenošana atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.

Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.

VM redzējumā, ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, tādējādi mazinot ietekmi uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem un vienlaikus veicinātu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, kā arī daļu novirzīt tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.

VM arī rosina izvērtēt kopējā finansējuma ("bulk financing") pilotprojekta iespēju vienā vidēja izmēra Latvijas slimnīcā. Tas nozīmētu, ka slimnīca, līdzīgi kā Skandināvijā, saņemtu fiksētu gada budžetu, nevis precīzu samaksu par katru pacientu. Slimnīca būtu atbildīga par noteikta pakalpojumu apjoma un kvalitātes nodrošināšanu, un pilotprojekta rezultāti tiktu salīdzināti ar līdzvērtīgu slimnīcu, kas turpina darbu esošajā finansēšanas modelī. Mērķis ir samazināt maznozīmīgu hospitalizāciju un izmeklējumu skaitu, kā arī virzīt atlīdzību par rezultātu, nevis tikai par sniegto pakalpojumu apjomu.

Galvenais VM plānotais risinājums ir pāreja uz trīs līmeņu slimnīcu modeli - lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, skaidri definējot katra slimnīcu līmeņa funkcijas. Paredzēts ieviest vienotus kvalitātes snieguma rādītājus, kas ļaus valstij uzraudzīt un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kā arī slimnīcās, kurās nodrošinās neatliekamo palīdzību, attīstīt pacientu novērošanas pakalpojumus.