Miris Salaspils kodolreaktora radītājs Valdis Gavars 0 50

Gavars dzimis 1934. gada 10. maijā Rēzeknē ārstu ģimenē. Izglītību ieguva toreizējā Rīgas rūpniecības politehnikumā un Ļeņingradas Politehniskajā institūtā. 1971. gadā Gavars ieguva zinātņu kandidāta grādu kodolenerģētikas centrā PSRS Uļjanovskas apgabalā.

1992. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē viņš ieguva inženierzinātņu doktora grādu.

Gavara zinātniskā darbība bija veltīta kodolenerģētikai. Viņš sāka strādāt šajā jomā kopā ar tās veidošanos 1950. gados XX gadsimtā. Salaspils pētāmajā kodolreaktora būvniecības laikā 1959. gadā viņš kļuva par tā galveno inženieri. Pēc reaktora sekmīgas palaišanas 1961. gadā Gavars iesaistījās kodoltehnikas pētījumos un turpināja vadīt reaktora kolektīvu.

Viena no oriģinālākajām reaktora iekārtām, kuras līdzautors bija Gavars, bija latviešu speciālistu izveidotais radiācijas kontūrs — gamma starojuma avots, kas ļāva būtiski paplašināt Salaspils reaktora izmantošanas iespējas.

Parādījās iespēja plašos apjomos izmantot radioķīmiskas tehnoloģijas, piemēram, polietilēna polimerizāciju, polimerbetona ražošanu, materiālu sterilizāciju un citas. Gavara vadībā tika izstrādāts projekts par rūpnieciskas radiāciju-ķīmiskas ražotnes izveidi Ignalinas atomelektrostacijā (AES).

1986. gadā pēc Černobiļas AES katastrofas Gavars bija viens no zinātniski-tehniskās grupas vadītājiem, kas izstrādāja un īstenoja pasākumu plānu un ieviesa procedūras, kas pasargāja Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājus no avārijas postošajām sekām.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un līdz 2017. gadam Gavars strādāja akciju sabiedrības «Latvenergo» attīstības nodaļā par vadošo inženieri.

Gavars ir publicējis vairāk nekā 90 zinātniskus rakstus, tostarp starptautiski atzītos žurnālos. Viņš arī ir astoņu izgudrojumu un septiņu patentu autors.

Par mūža ieguldījumu Latvijas zinātnes un enerģētikas attīstībā 2020. gadā Gavars tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka pakāpi.