Latvijas Mediju ētikas padomes biedru skaits pērn teju dubultojies

Mūsu Latvija
LETA
Publicēšanas datums: 13.01.2026 12:35
Latvijas Mediju ētikas padomes biedru skaits pērn teju dubultojies

Latvijas Mediju ētikas padome pagājušajā gadā gandrīz dubultojusi biedru skaitu, kā arī izskatījusi vairāk sūdzību nekā gadu iepriekš un sniegusi lielāko atzinumu skaitu gada laikā kopš organizācijas dibināšanas, pavēstīja biedrībā.

Pagājušajā gadā padomes biedru skaits palielinājās no 56 līdz 106, bet asociēto biedru skaits - no trim līdz sešiem. Patlaban lielākā daļa Latvijā strādājošo mediju ir biedrības biedri un ir apņēmušies savā darbībā ievērot biedrības Ētikas kodeksā noteiktos mediju darbības profesionālos principus un pienākumus.

Kopumā 2025. gadā biedrība saņēma 48 iesniegumus par mediju darbu. Gandrīz divas reizes biežāk nekā gadu iepriekš Ētikas padomē sūdzējās publikācijās vai sižetos minētās un skartās puses. 2024. gadā šādu iesniegumu bija 13, bet 2025. gadā - 23. Šādās situācijās Ētikas padome iepazīstas ar sižetu vai publikāciju, izvērtē sūdzības sniedzēja un medija argumentus un sniedz publisku atzinumu, vai medijs ir pārkāpis Ētikas kodeksu, bet atsevišķos gadījumos sniedz arī rekomendācijas, kā medijiem rīkoties līdzīgās situācijās.

Lai arī 2025. gadā bija vislielākais gada laikā sniegto atzinumu skaits kopš biedrības dibināšanas, tajos konstatēto ētikas pārkāpumu īpatsvars samazinājās. Proti, Ētikas kodeksa pārkāpums tika konstatēts sešas reizes - vidēji katrā ceturtajā atzinumā (24% gadījumu). Tas ir mazliet retāk nekā 2024. gadā, kad Ētikas kodeksa pārkāpumi tika konstatēti 30% gadījumu.

Arī, salīdzinot ar iepriekšējos gados konstatēto, mediju darba kvalitātē Latvijā nav vērojama profesionalitātes un godprātības līmeņa pazemināšanās, secinājusi biedrība. Laikā no 2019. līdz 2023. gadam ētikas pārkāpumi vai to pazīmes tika konstatētas biežāk - apmēram trešdaļā atzinumu (37% gadījumu jeb 23 no 62 atzinumiem).

Līdzīgi kā citus gadus, Ētikas padomē vērsās arī ar medija sižetu vai publikāciju tieši neskartie cilvēki, un atsevišķos gadījumos to novērojumi palīdzēja pilnveidot mediju darbu. Daudzos gadījumos šie cilvēki vērsa Ētikas padomes uzmanību uz iespējamām nepilnībām mediju rakstos un raidījumos. Šādos gadījumos Ētikas padome, vadoties no mediju ētikas, vārda brīvības un citām žurnālistikas pamatvērtībām, izvērtē situāciju un sūdzētājiem un medijiem sniedz skaidrojumu par konkrēto situāciju.

Gadījumos, kad tā saskata iespējas uzlabot mediju profesionālos standartus, Ētikas padome sniedz medijiem arī rekomendācijas. Piemēram, pērnā gada nogalē biedrība vairākas reizes saņēma iesniegumus par ļoti nekvalitatīvu latviešu valodas lietojumu kādā divvalodīgā interneta portālā. Ētikas padome secināja, ka raksti tulkoti ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību un publicēti automātiski, bez pārlasīšanas un labošanas, neiesaistot cilvēku, kas pārzina latviešu valodu.

Ņemot vērā, ka cieņa ir viens no Ētikas kodeksa principiem un to var attiecināt gan uz valodu, gan lasītāju, Ētikas padome vērsās portāla redakcijā ar lūgumu nodrošināt šī principa ievērošanu. Portāls pieņēma darbā latviešu valodas korektoru un apņēmās izmantot kvalitatīvākus mašīntulkošanas rīkus.

Pagājušajā gadā biedrības deleģētie pārstāvji, tai skaitā Ētikas padomes locekļi, darbojās Mediju atbalsta fonda konkursa pieteikumu vērtēšanas komisijās, Kultūras ministrijas darba grupā par žurnālistu drošību un Mediju politikas konsultatīvajā padomē, kā arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes valdes locekļa atlases konkursa komisijā, ko organizēja Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome.

Latvijas Mediju ētikas padome dibināta 2018. gadā pēc vairāku mediju nozares asociāciju un mediju iniciatīvas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā, kā arī aizsargāt vārda brīvību un sabiedrības tiesības uz drošu un uzticamu mediju vidi.

Biedrība izskata sūdzības un iesniegumus par mediju darba iespējamo neatbilstību ētikas principiem. Tā tiecas noregulēt strīdus, sniedzot savu vērtējumu vai atzinumu par situāciju, kā arī izglītot medijus un sabiedrību, skaidrojot ētikas kodeksu, mediju tiesības un pienākumus un sniedzot medijiem rekomendācijas.

VĒL SADAĻĀ

LASI VĒL