Latvijā trūkst vienotu vadlīniju traumatoloģijā un ortopēdijā, spriež deputāti un mediķi 0 38

Par metodiskās vadības institūciju traumatoloģijā un ortopēdijā noteikta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca (TOS), balstoties gan uz slimnīcas ilggadējo pieredzi, gan sniegto pakalpojumu klāstu. TOS kā metodiskās vadības institūcijas uzdevumi ietver ārējās novērtēšanas metodikas un protokolu izstrādi, ārējo novērtēšanas veikšanu traumatoloģijā 29 slimnīcās, kā arī pacientu ziņotās pieredzes apokopošanu.

Secinājumi liecina par disbalansu starp pieejamajām tehnoloģijām un faktisko darba apjomu, traumatologu un ortopēdu trūkumu, nepietiekamām prasmēm akūtu pacientu ārstēšanā atsevišķās iestādēs, kā arī par to, ka nav skaidri definēts, kāds pakalpojumu apjoms katrai slimnīcai jānodrošina, izskanēja komisijā.

Tāpat secināts, ka pacientu ceļš starp ārstniecības iestādēm bieži balstās uz personīgiem kontaktiem, kas ir laikietilpīgs process un apdraud savlaicīgu palīdzības sniegšanu pacientam. Līdztekus fiksēts, ka ārstēšanas rezultāti tiek analizēti iestāžu līmenī, bet analīzei trūkst sistēmiskas pieejas. Ir arī grūtības nodrošināt savlaicīgu rehabilitāciju un pēcaprūpi, kā arī ir neatbilstoša traumatoloģijas profila pacientu ārstēšanas apmaksa.

Kā viens no Veselības ministrijas (VM) šī gada uzdevumiem izvirzīta klīnisko vadlīniju izstrāde traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, sēdē informēja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka. Šogad VM plāno veikt traumatoloģijas pakalpojumu kartējumu, izdalot divu līmeņu traumatoloģijas pakalpojumus - vienkāršie un terciārā līmeņa pakalpojumi. Atbilstoši traumu smaguma pakāpei paredzēts izstrādāt arī pacientu ceļu.

Sēdē plaši tika diskutēts arī par Nacionālais veselības dienesta (NVD) piedāvāto lielo locītavu endoprotezēšanas apmaksas modeļa maiņu.

NVD pārstāvji skaidroja, ka ar 2026. gada 1. jūliju tiks ieviestas trīs jaunas pakalpojumu programmas un manipulācijas implantu apmaksai, tostarp revīzijas endoprotezēšana bez implanta vērtības, endoprotezēšana ar 50% apmaksu bez implanta vērtības, kā arī endoprotezēšana bez implanta vērtības.

Plānots, ka slimnīcu stacionāros, kuros veic plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, šo pakalpojumu pacienti varēs saņemt arī kā daļēji apmaksātu, proti, pacientam būs iespēja saņemt pakalpojumu ātrāk, sedzot 50% no operācijas un implanta izmaksām.

Lai garantētu pacientiem pakalpojuma pieejamību 2026. gadā, kas prioritāri ir pilnībā valsts apmaksāts, un ierobežotu ārstniecības iestādes sniegt daļējos maksas pakalpojumus, paredzēts nosacījums, ka daļēji apmaksātu operāciju apjoms nepārsniedz 20% no attiecīgajai ārstniecības iestādei plānotā kopējā šo endoprotezēšanas operāciju skaita.

Vienlaikus NVD aicināja ņemt vērā, ka piedāvāto modeli ar pacienta 50% piemaksu nebūs iespējams piemērot visiem pacientiem. Ne visiem implantiem tiks paredzēta pacientu piemaksa 50% apmērā.

Gadījumos, kad pacientam medicīnisku indikāciju dēļ ir nepieciešams augstu izmaksu implants, tā iegāde un implantācija tiks pilnībā apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi medicīniski nepieciešamajai ārstēšanai neatkarīgi no pacienta finansiālajām iespējām.

Sēdes laikā tika apspriests arī pacientu rindu jautājums. Norādīts, ka pērn rindā uz lielo locītavu endoprotezēšanu bija vairāk nekā 2000 pacientu, savukārt aktuālie dati par šā gada sākumu būs pieejami pēc tam, kad ārstniecības iestādes līdz 15. janvārim iesniegs informāciju NVD.

Latvijas slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs sēdē pauda bažas par būtisku finansējuma samazinājumu vairākās ārstniecības iestādēs, tostarp Cēsīs, Ventspilī un Madonā.

Vairāki speciālisti uzsvēra, ka traumatoloģija ir materiāli ietilpīga nozare un tarifu lielu daļu veido implantu un citu materiālu izmaksas.

Diskusijās tika akcentēts arī traumatoloģijas pakalpojumu kartējums Rīgā un Pierīgā, nepieciešamība līdzsvarot slodzi starp Daugavas krastiem, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc pakalpojumiem sabiedrības novecošanās dēļ.

Kā sēdes laikā informēja Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs, traumatologs un ortopēds Sandris Petronis, sabiedrības novecošanās tendence pastiprinās - pieaug iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 80 gadiem un vairāk. Tas attiecīgi palielina kritienu un lūzumu biežumu, ar vecumu saistītu traumatoloģijas gadījumu īpatsvaru un nepieciešamību pēc ilgākas stacionārās aprūpes. Šīs tendences palielina traumatoloģijas pakalpojumu pieprasījumu Rīgā, īpaši akūtajā un stacionārajā aprūpē.

Petronis rosināja stiprināt traumatoloģijas pakalpojumu pieejamību Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, tostarp kopējo pilsētas kapacitāti politraumu un smagu gadījumu ārstēšanai. Vienlaikus viņš rosināja pievērst uzmanību civilmilitārās noturības stiprināšanai ierobežotas kustības pāri tiltiem gadījumā.

Viņš mudināja izveidot 24 gultu nodaļu traumatoloģijas un ortopēdijas profilā Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā politraumu un polimorbīdiem pacientiem, kā arī stiprināt Rīgas 2. slimnīcu. Potenciāli Rīgas 2. slimnīcā varētu izveidot Rīgā trūkstošās 100 hroniskās aprūpes gultas, kā arī izveidot nodaļu septisku pacientu, tai skaitā karā cietušo, ārstēšanu. Līdztekus slimnīcā iespējams izvietot arī trūkstošās telpas ģimenes ārstu prakšu izvietošanai.