Strādā pie risinājuma, lai darbnespējas lapu pagarināšanu pēc 26 nedēļām uzticētu veselības resoram 0 61

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka invaliditātes statuss Latvijā tikai daļēji sasniedz savu mērķi, turklāt atbalsta sistēma ir sadrumstalota un nevienlīdzīga. Tostarp situāciju pasliktina arī VDEĀVK uzticētais uzdevums pagarināt darbnespējas lapas pēc 26 nedēļām, kas pēc būtības ir veselības nozares pienākums, norādījusi Valsts kontrole. Šai funkcijai ik gadu vajag ap četrām ārstu ekspertu slodzēm, un tās pārcelšana uz veselības resoru, pēc revidentu aplēsēm, varētu samazināt lēmumu kavējumus līdz pat 46%.

VDEĀVK skaidro, ka komisijas kapacitāti un lēmumu pieņemšanas termiņu ievērošanu būtiski ietekmē arī cilvēkresursu noslodze, tostarp funkciju, kas nav tieši saistītas ar invaliditātes novērtēšanu, veikšana. Līdz ar to šāda pārdale atbrīvotu komisijas kapacitāti invaliditātes ekspertīžu veikšanai, mazinātu termiņu riskus un ļautu vairāk resursu veltīt sarežģītu gadījumu izvērtēšanai.

VDEĀVK uzsver, ka augstu novērtē Valsts kontroles veikto lietderības revīziju, uzsverot, ka tās secinājumi ir nozīmīgs pamats tālākai sistēmas pilnveidei, jo tie izgaismo gan organizatoriski un tehnoloģiski risināmos jautājumus, gan tos, kuru virzībai nepieciešami starpresoru lēmumi un papildu resursi.

Iestādē skaidro, ka invaliditātes politikas virsmērķis ir cieši saistīts ar ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteikto mērķi, un šo principu ievērošana nodrošināma visā invaliditātes noteikšanas procesā - sākot ar dokumentācijas sagatavošanu ekspertīzei un turpinot ar ekspertīzes veikšanu, lēmuma pieņemšanu un informācijas tālāku izmantojamību atbalsta pasākumu plānošanā.

Valsts kontroles revīzijas secinājumi apliecina to, ka invaliditātes noteikšana kopumā notiek atbilstoši normatīvajam regulējumam, uzskata VDEĀVK.

Vienlaikus iestāde uzsver, ka nozīmīgi veidot vienotu izpratni par funkcionēšanas novērtējumu. Tas nozīmē, ka invaliditātes noteikšanā lielāks uzsvars konsekventi liekams uz personas funkcionēšanas ierobežojumiem un vajadzībām, nevis tikai uz diagnozes formulējumu. Lai to nodrošinātu, VDEĀVK plāno un jau īsteno pasākumus izpratnes stiprināšanai, tostarp izstrādājot apmācības un atbalsta materiālus ārstiem, kas, kā norāda iestādē, veicina vienotu funkcionēšanas aspektu interpretāciju un sniedz praktisku ieguvumu ekspertīzes kvalitātei.

Īpašs uzsvars, pēc VDEĀVK paustā, tiek likts uz sadarbību ar ģimenes ārstiem un ārstējošiem ārstiem, jo dokumentācijas kvalitāte un funkcionēšanas apraksta pilnīgums nosūtījumos ir ekspertīzes procesa pamats.

VDEĀVK norāda, ka līdz šim īstenojusi informatīvus un izglītojošus pasākumus ārstniecības personām, turpinot sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitātes Metodiskās vadības centru ģimenes medicīnas jomā. Panākta vienošanās par turpmākiem pasākumiem, kas veicinās izpratni par invaliditāti, ekspertīzes procesu, vērtēšanas pieeju un nosūtījumos nepieciešamās informācijas saturu, lai ekspertīzei iesniegtie dati būtu strukturētāki un pilnvērtīgāki.

Vienlaikus VDEĀVK akcentē, ka dokumentu aprites kvalitāti un ekspertīzes procesa vienkāršošanu būtiski sekmēs nosūtījumu sagatavošanas iespēja E-veselībā, kas pēc pašreizējā plānojuma paredzēta 2029. gadā.

VDEĀVK min, ka jau patlaban sadarbojas ar Latvijas Digitālās veselības centru, piedaloties darba grupās un piedāvājot risinājumus nosūtījumu digitalizācijai un strukturētas informācijas apritei, lai dokumentu saturs būtu "vienotāk strukturēts, samazinātos manuālais darbs un uzlabotos procesa caurskatāmība un efektivitāte".

Komisija arī norāda, ka paralēli sistēmiskajiem jautājumiem īsteno uzlabojumus savas kompetences ietvaros, tostarp nostiprinājusi iekšējo procesu digitalizāciju, izmantojot Invaliditātes informatīvo sistēmu (IIS), kas nodrošina dokumentu reģistrēšanu, ekspertīžu veikšanu, lēmumu un atzinumu sagatavošanu elektroniskā vidē, kā arī datu nodošanu sadarbības iestādēm digitāli.

Stratēģiski paredzēti arī turpmāki IIS uzlabojumi, piemēram, automatizēti atgādinājumi par invaliditātes termiņiem un citi procesu pārvaldības risinājumi.

VDEĀVK uzsver, ka sadarbībā ar LM tiek strādāts pie invaliditātes novērtēšanas sistēmas pilnveides gan bērniem, gan pieaugušajiem, un šajā virzienā sagatavoti arī atbilstoši ziņojumi. Tajā pašā laikā iestādē skaidro, ka iniciatīvu ieviešana pilnā apjomā būs iespējama tikai tad, ja līdztekus valdības konceptuālajam atbalstam tiks nodrošināts arī papildu valsts budžeta finansējums.

Noslēgumā komisija vērš uzmanību, ka ekspertīzē iegūtās informācijas izmantojamība citās iestādēs, piemēram, sociālajos dienestos un pakalpojumu sistēmā, ir būtisks priekšnoteikums, lai invaliditātes statuss praksē kalpotu kā pamats mērķētam atbalstam. VDEĀVK norāda, ka jau patlaban nodod datus daudzām sadarbības iestādēm, tomēr pilnvērtīgākai un sistemātiskākai digitālo risinājumu attīstībai datu apmaiņas jomā nepieciešami arī "kopīgi valsts un pašvaldību pakalpojumu arhitektūras un datu apmaiņas risinājumu attīstības procesi".

VDEĀVK norāda, ka ir gatava turpināt jau sāktos sadarbības projektus labklājības un veselības sektorā, kā arī īstenot un attīstīt citas mērķtiecīgas aktivitātes invaliditātes noteikšanas sistēmas pilnveidei un cilvēkorientētas pieejas stiprināšanai, kas balstīta personas funkcionēšanas izvērtējumā un atbalsta vajadzībās.

Jau ziņots, ka Valsts kontroles revīzijā secināts, ka invaliditātes ekspertīze kopumā notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem, tomēr process nav organizēts optimāli. Piemēram, nosūtījumus uz ekspertīzi joprojām gatavo papīra formā, un tos e-veselībā varēs sagatavot tikai 2029. gadā.

Vienlaikus VDEĀVK nav pieejas citu iestāžu datiem par izmeklējumiem, tehniskajiem palīglīdzekļiem, saņemto aprūpi vai rehabilitāciju, tāpēc informācija lielā mērā jāapkopo ģimenes ārstiem, tādā veidā palielinot administratīvo slogu.

Revidenti norāda arī uz VDEĀVK kapacitātes problēmām - aptuveni 60% ekspertu strādā virs optimālās noslodzes, un lēmumi ne vienmēr tiek pieņemti termiņā.

Valsts kontrole LM sniegusi deviņus ieteikumus, lai invaliditātes statusu turpmāk varētu izmantot kā pamatu mērķētam atbalstam, tostarp uzlabojot informācijas apriti, stiprinot VDEĀVK kapacitāti un vairāk orientējot valsts un pašvaldību atbalstu uz cilvēku faktiskajām vajadzībām, nevis formāliem kritērijiem.