Iecavas mežos topošajā militārajā rūpnīcā gadā plāno saražot ap 50 000 modulāro pulvera lādiņu 0 73

	<div class="wr">
		<div class="container">

			<ul class="gul">
																<li>
						<a
							class="preview"
																ref="https://www.leta.lv/photo/search/?search=24887582"
															title="LETA - Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (no kreisās) un Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks piedalās pasākumā, kurā notiek kapsulas un vēstījuma nākotnei iemūrēšana topošās artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas ražotnes pamatos 

Iecavas pagastā." href="//stor2.leta.lv/pblc/atto/4/e/c/4ec45aa0-4d89-4732-8a8f-6ad96e446146.jpg" >

		</div>
	</div>

	<a class="next" href="javascript:;"></a>
</div>
<div class="clear"></div> 

Kā pasākumā žurnālistiem pastāstīja Ķirse, rūpnīcas produkcija būs bundžām līdzīgi pulvera lādiņi. Šos lādiņus liek apakšā artilērijas šāviņam. Lādiņam sadegot, šāviņš tiek izšauts no stobra.

Rūpnīcas produkcija pirmkārt paredzēta Latvijas bruņotajiem spēkiem, bet atlikušo daļu eksportēs partneriem uz citām NATO valstīm. Kopumā rūpnīcā plānots ražot apmēram 50 000 lādiņu gadā.

Rūpnīca strādāšot tikai vietējie darbinieki. Lai arī rūpnīca vēl tikai būvējas, korporācija paralēli sāks komplektēt ražošanas komandu un kopumā tie būšot aptuveni 20-25 dažāda līmeņa speciālisti. Šos darbus plānots pabeigt līdz vasaras vidum, jo rūpnīca savu darbību plāno sākt šī gada trešajā ceturksnī.

Izejvielas rūpnīcai nodrošinās konsorcija ārvalstu partneri. Ķirse uzsvēra, ka šis projekts plānots ne tikai kā svarīgs no munīcijas piegāžu ķēžu drošības viedokļa, bet arī lai dotu ieguvumu Latvijas ekonomikai. "Jā, mums ir plānots, ka strādāsim ar apgrozījumu un peļņu," uzsvēra Ķirse un atgādināja, ka projekta lielāko daļu finansē Latvijas valsts, bet pārējās investīcijas devusi Eiropas Savienība.

Vaicāta par iemesliem, kāpēc topošā rūpnīca atrodas tik norobežotā vietā, Ķirse skaidroja, ka rūpnīcas kā tādas netiek būvētas pilsētu centros, turklāt šis ir militārs ražošanas projekts un ir nepieciešams ievērot drošības prasības, tāpēc objekts atrodas nostāk no apdzīvotām vietām.

Lai arī objekts ir ar speciālām drošības prasībām, korporācija uzskata, ka Latvijā ir vietējā kapitāla būvuzņēmēji, kuriem ir pieredze un zināšanas šādu projektu īstenošanai. "Konkurence ir pietiekami un ir no kā izvēlēties," piebilda Ķirse.

155 milimetru munīcijas modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveide notiek kopā ar Somijas un Norvēģijas uzņēmumu "Nammo", kā arī Francijas un Itālijas uzņēmumu "KNDS".

Nacionālais finansējums "Rollo" projektam ir 26 miljoni eiro. Savukārt Eiropas finansējums ir 41 miljons eiro, bet kā norādījusi Aizsardzības ministrija ne viss šis finansējums ir tieši Latvijai.

Teritorija, kurā būs rūpnīca, ir valsts pārziņā. Turklāt šī vieta jau vēsturiski un arī joprojām saistīta ar militāro jomu.

Objekta ģenerālbūvnieks ir "UPB nams". Projektēšanas darbus veica "UPB grupas" uzņēmums "UPB projekti". Būvniecības uzraudzību nodrošina "Firma L4". Līguma summu aizsardzības resors neatklāj.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "UPB nams" patiesā labuma guvēji ir Uldis Pīlēns, Māris Mors un Madara More. Uzņēmums 2024. gadā apgrozīja 49 381 583 eiro un strādāja ar 1 038 182 peļņu.

"Firma L4" patiesā labuma guvēji ir Gunārs Valinks un Jānis Māsēns. Uzņēmums 2024. gadā apgrozīja 7 757 838 eiro un strādāja ar 1 340 293 eiro peļņu.