Finanšu ministrija: Konsolidētā kopbudžeta deficīts šā gada vienpadsmit mēnešos pieaudzis līdz vienam miljardam eiro.
Konsolidētā kopbudžeta deficīts šā gada vienpadsmit mēnešos pieaudzis līdz vienam miljardam eiro, liecina Valsts kases dati. Aktīva Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana šogad būtiski palielinājusi valsts ieguldījumus vairākās nozarēs. Lielāki budžeta izdevumi attiecīgi ietekmē deficītu kopbudžetā.
Novembrī turpina palielināties deficīts valsts pamatbudžetā, kas 2025. gada vienpadsmit mēnešos bija 1,7 miljardi eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā, pašvaldību budžetā un pārējo atvasināto publisko personu (universitātes, zinātniskie centri u.c.) budžetā veidojās pārpalikums, attiecīgi 473,6 miljoni eiro, 84,3 miljoni eiro un 98,2 miljoni eiro.
Sagaidāms, ka, noslēdzoties šā gada darījumiem un rēķinu apmaksai, budžeta izdevumi augs arī decembrī, un kopbudžeta deficīts palielināsies. Īstenojot visas plānotās investīcijas, atbilstoši FM novērtējumam vispārējas valdības budžeta deficīts 2025. gadā varētu sasniegt 2,9% no IKP.
Kopbudžeta izdevumi šā gada vienpadsmit mēnešos pieauga par 1,4 miljardiem eiro jeb 8,8% salīdzinājumā ar janvāri-novembri pērn, kopā veidojot teju 17 miljardus eiro. Kopbudžeta izdevumu kāpums pamatā skaidrojams ar strauji augošajiem valsts pamatbudžeta izdevumiem ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai (par 636,6 miljoniem eiro vairāk nekā vienpadsmit mēnešos pērn), kopā veidojot 1,2 miljardus eiro, kā arī lielākiem nekā vienpadsmit mēnešos pērn pamatbudžeta izdevumiem aizsardzības resorā (par 222,8 miljoniem eiro vairāk nekā vienpadsmit mēnešos pērn), kopā veidojot 1,3 miljardus eiro. Tāpat kā pirms gada 200 miljoni eiro novirzīti pretgaisa aizsardzībai, taču lielāki bijuši resora izdevumi speciālo militāro transportlīdzekļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām, kā arī aizsardzības īpašuma pārvaldīšanai un būvniecībai, ņemot vērā Sēlijas poligona pārņemšanu. Tāpat vairāk izdots NBS un Starptautisko operāciju personālsastāva atalgojumam sakarā ar karavīru skaita pieaugumu.
Būtiski minēt 2025. gadā izlietoto finansējumu 101,1 miljona eiro apmērā valsts austrumu robežas izbūvei, kur šogad pamatā veiktas investīcijas tehniskajā infrastruktūrā, kamēr pērn vairāk ieguldīts robežas joslas izbūvei. Kopumā kopš 2021. gada robežžoga izbūvei un aprīkojumam novirzīti jau 394,4 miljoni eiro, un darbus plānots turpināt arī 2026. gadā.
Šogad, lai pabeigtu Liepājas cietuma būvniecību, no valsts budžeta novirzītas investīcijas teju 40 miljonu eiro, kopumā kopš 2023. gada izlietojot šim projektam 125,9 miljonus eiro. Jaunajā cietumā būs vieta 1200 ieslodzītajiem, kas ir aptuveni viena trešdaļa no ieslodzīto kopskaita. Būvdarbos plaši izmantoti Latvijas ražotāju būvmateriāli, savukārt Liepājas pilsēta ieguvusi būtisku infrastruktūras uzlabojumu – atjaunotus ceļus un izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas. Paredzēts, ka cietums darbu sāks 2026. gada martā.
Tāpat turpinās valsts budžeta programma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kuras ietvaros 2025. gada vienpadsmit mēnešos novirzītais finansējums veido 50,3 miljonus eiro. Kopš 2022. gada Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam no valsts budžeta kopumā novirzīti 252,9 miljoni eiro. Finansējums pamatā novirzīts, kompensējot pašvaldību izdevumus sociālajam atbalstam un izmitināšanai, tāpat latviešu valodas kursiem un dažādiem kultūras, izglītības un integrācijas pasākumiem, kā arī ambulatoro un stacionāro veselības pakalpojumu nodrošināšanai.
Atveseļošanas fonda projektiem valsts pamatbudžetā šā gada vienpadsmit mēnešos tika novirzīti 710,6 miljoni eiro, kas ir par 444,8 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Būtisku izdevumu daļu veidoja valsts pamatbudžeta ieguldījumi projektiem elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai, dzelzceļa elektrificētā tīkla modernizācijai, daudzdzīvokļu māju un uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī aizdevumiem nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai un investīcijām reģionālo ceļu uzlabošanai. Arī Kohēzijas politikas ES fondu investīciju temps pieaudzis – novirzīts 513 miljoni eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro vairāk, salīdzinot ar vienpadsmit mēnešiem pirms gada, investīcijas veicot ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projektos, tostarp ALTUM programmām daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un uzņēmējdarbības atbalstam. Papildus, stratēģiskā Eiropas transporta infrastruktūras savienošanas instrumenta projektam (Rail Baltica) šogad vienpadsmit mēnešu laikā izlietoti 152,6 miljoni eiro, kopš 2016. gada kopumā investējot 692,8 miljonus eiro.
Aktīvi īstenojot ES fondu un Atveseļošanas fonda projektus, arī pašvaldības par 174,5 miljoniem eiro jeb 46,7% kāpinājušas investīcijas kapitālieguldījumos, sasniedzot 547,8 miljonus eiro. Tostarp kapitālie izdevumi ES fondu projektu īstenošanai veidoja 258,1 miljonu eiro, kas ir par 187,1 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Rīgā izdevumi ES fondu projektiem šā gada vienpadsmit mēnešos bija 82,6 miljoni eiro, pieaugot par 75,5 miljoniem eiro, tostarp investējot J.Čakstes gatves izbūvē un mobilitātes punktu izbūvē dzelzceļa stacijās Rīgas teritorijā. Arī citās lielākajās pašvaldībās vērojams izdevumu kāpums ES fondu projektiem, tostarp uzņēmējdarbības industriālo parku teritoriju izveidei reģionos (Daugavpilī, Valmierā un Jelgavā).
Valsts speciālā budžeta sociālā rakstura maksājumi 4,2 miljardu eiro apmērā šā gada vienpadsmit mēnešos bija par 317,7 miljoniem eiro jeb 8,1% lielāki nekā pirms gada. Tostarp izdevumi vecuma pensijām šā gada vienpadsmit mēnešos sasniedza 3 miljardus eiro un bija par 262,2 miljoniem eiro jeb 9,5% lielāki, salīdzinot ar pagājušā gada vienpadsmit mēnešiem. No no šā gada 1. oktobra tika indeksēta visa piešķirtā pensija (vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības), ja tā nepārsniedz 1488 eiro (100% no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas), kamēr 2024. gadā tika pārskatītas pensijas, kas nepārsniedz 683 eiro. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzkrātie dati par šā gada deviņiem mēnešiem liecina, ka vidējā pensionāram izmaksātā pensija (ar piemaksu) bija par 11,9% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 605 eiro, ko tostarp ietekmēja arī pensiju neapliekamā minimuma palielināšana no 2025. gada 1. janvāra. Jāatzīmē, ka šā gada novembrī pēc veiktās pensiju indeksācijas vidējā pensionāram izmaksātā pensija bija 651 eiro. Vecuma pensiju saņēmēju skaits šā gada deviņos mēnešos pārsniedza 426 tūkstošus un ir nedaudz palielinājies, salīdzinot ar trim ceturkšņiem pirms gada.
Izdevumi bezdarbnieka pabalstam šā gada janvārī-novembrī 174,2 miljonu eiro apmērā bija par 4,1 miljoniem eiro jeb 2,4% lielāki nekā pirms gada, kas skaidrojams ar pabalsta vidējā apmēra pieaugumu, kamēr, pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, pabalsta saņēmēju skaits šā gada deviņos mēnešos samazinājās par 4,1%. Neskatoties uz darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, pieaug līdzdalība darba tirgū un nodarbināto skaits aug. Izdevumi slimības pabalstiem 2025. gada vienpadsmit mēnešos bijuši par 14,2 miljoniem eiro jeb 4,1% lielāki nekā pirms gada. To arī noteica slimības pabalsta vidējā apmēra pieaugums šā gada trīs ceturkšņos par 10,2%, kamēr saņēmēju skaits samazinājās par 2,2% salīdzinājumā ar 2024. gada deviņiem mēnešiem.
Sociāla rakstura maksājumi šā gada vienpadsmit mēnešos auguši arī pašvaldību budžetā, būtiski palielinoties samaksai par sociālās aprūpi mājās (par 16,8%), kā arī samaksai par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju sniegtajiem pakalpojumiem (par 15,4%), pieaugot ne tikai cilvēku skaitam, kuriem nepieciešama aprūpe, bet arī katram sniegtās palīdzības apjomam.
Kopbudžeta ieņēmumi 15,9 miljardu eiro apmērā bija vien par 270,1 miljonu eiro jeb 1,7% lielāki salīdzinājumā ar janvāri-novembri pirms gada. Tostarp kopbudžeta ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos 1,3 miljardu eiro apmērā bija par 415 miljoniem eiro jeb 23,9% mazāki nekā pērn, galvenokārt dēļ mazākiem ĀFP ieņēmumiem valsts pamatbudžetā, kas šogad vienpadsmit mēnešos bija par 400,6 miljoniem eiro mazāki nekā pirms gada, atbilstoši ES fondu investīciju ciklam. Sekojot investīciju progresam šī gada otrā pusē, sagaidāms, ka šā gada decembrī un 2026. gadā pakāpeniski palielināsies valsts budžeta ieņēmumi no EK starpposmu un avansa maksājumiem par ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanu.
Lielākos kopbudžeta ieņēmumus veido nodokļu ieņēmumi, kas, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, šā gada vienpadsmit mēnešos iekasēti par 746,4 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, veidojot 13 miljardus eiro. Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt pērn veiktā nodokļu reforma (gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana u.c. pasākumi), ko kompensē darba samaksas fonda pieaugums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem darba samaksas fonds 2024. gada decembrī un 2025. gada desmit mēnešos pieauga par 6,1%, ko ietekmēja gan minimālās algas celšana no 700 līdz 740 eiro ar šā gada 1. janvāri, gan valdības pieņemtie lēmumi par atlīdzības pieaugumu atsevišķām kategorijām publiskajā sektorā. Tādējādi, VSAOI ieņēmumi 4,4 miljardu eiro apmērā šā gada vienpadsmit mēnešos palielinājās par 379,9 miljoniem eiro jeb 9,4%, kamēr IIN ieņēmumi janvārī-novembrī bija nedaudz zem pērnā gada līmeņa, veidojot 2,5 miljardus eiro.
Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi 2025. gada vienpadsmit mēnešos saglabājuši stabilu pieauguma tendenci, liecina Valsts kases dati. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi sasniedza 3,7 miljardus eiro, kas ir par 203,5 miljoniem eiro jeb 5,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, kas pamatā saistāms ar lielākām iemaksām tirdzniecības un atsevišķās pakalpojumu nozarēs, tostarp transporta un telekomunikāciju nozarēs. Tāpat, gada pēdējos mēnešos pieaugot norēķiniem par realizētajiem projektiem, palielinās arī valsts pārvaldes un aizsardzības nozares iemaksātais nodokļa apmērs. Arī akcīzes nodokļa ieņēmumi 1,1 miljarda eiro apmērā vienpadsmit mēnešos pieauga par 46,9 miljoniem eiro jeb 4,3%. Lielāko devumu nodrošināja ieņēmumu kāpums no naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem, kas saistāms ar akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu no 2025. gada 1. janvāra.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2025. gada vienpadsmit mēnešos 1,1 miljadra eiro apmērā iekasēti par 93,3 miljoniem eiro jeb 8% mazāk nekā pērn. Ieņēmumu kritumu galvenokārt ietekmēja mazākas dividenžu iemaksas valsts pamatbudžetā – par 35,4 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka arī gadā kopumā tiek plānoti mazāki nekā pērn ieņēmumi no dividendēm, sagaidot mazākas iemaksas no AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvenergo”. Tāpat atšķirībā no 2024. gada, kad komercbankas nodevas veidā iemaksāja hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam 73,1 miljonu eiro, šogad šāds maksājums netiek piemērots.
