Analītiķi iesaka Latvijā atcelt darba dienu pārcelšanu 0 92

Sistēmu svētku dienu Latvijā būtu jāpārskata, atsakoties no darba dienu pārcelšanas un izvērtējot dubultās likmes atcelšanu par darbu svētku dienās, «tāpēc ka papildu brīvdienas ilgtermiņā strukturāli neietekmē strādājošo labklājību», — tādā viedoklī savā ziņojumā par svētku dienu sistēmu Latvijā izteicās analītiskā centra LaSER pārstāve Annemariia Apine.

Apine uzskata, ka darba dienu pārcelšana ir neefektīva prakse, ko būtu jāaizstāj ar brīvprātīgu izvēli, proti: tie darbinieki, kuri vēlētos garākas nepārtrauktas brīvdienas, varētu izmantot atvaļinājuma dienas. Tā uzņēmumiem būtu vieglāk pielāgoties starptautiskajam tirgum un publiskā sektora darba grafikam, kā arī netiktu novērota produktivitātes samazināšanās sestdienā, kurā tiek atstrādāta pārceltā darba diena.

Ziņojumā arī ieteikts apsvērt atteikšanos no papildu brīvdienas gadījumos, kad 18. novembris un 4. maijs iekrīt brīvdienās.

Apine arī rosina apsvērt dubultās likmes atcelšanu par darbu svētku dienās, norādot, ka ievērojama daļa darbinieku «pat nezina, ka tādas dienas kā Mātes diena vai Pentekoste ir oficiālas brīvdienas». Analītiskā centra pārstāve uzsver, ka dubultā likme ir nozīmīgs finansiāls slogs darba devējiem.

Ziņojumā norādīts, ka papildu brīvdienu piešķiršanai ir drīzāk ideoloģisks nekā pragmatisks raksturs — lai dotu iedzīvotājiem iespēju atzīmēt noteiktus svētkus un veidot nacionālo identitāti. Tajā pašā laikā tas ir arī politisks lēmums, kas var kalpot vēlētāju atbalsta iegūšanai.

Lai gan darbiniekiem brīvdienas var tikt uzskatītas par papildu labumu atalgojuma paketē un īstermiņā uzlabot morāli, ilgtermiņā tās strukturāli neuzlabo strādājošo labklājību. Tajā pašā laikā uzņēmējus negatīvi ietekmē pārceltās darba dienas un citas Latvijas svētku sistēmas īpatnības, spriež analītiskā centra pārstāve.

Ziņojumā norādīts, ka, pēc uzņēmēju interešu pārstāvju domām, svētku dienu skaits ir pārāk liels un palielina uzņēmējdarbības izmaksas, negatīvi ietekmējot ekonomiku kopumā. Tajā pašā laikā pārceltās darba dienas rada papildu slogu uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā līmenī, jo tiem jāpielāgojas ārzemju partneru darba grafikam un vienlaikus saskaņā ar Latvijas likumdošanu jāmaksā dubultā likme par darbu brīvdienās. Ziņojumā arī atzīmēts, ka papildu brīvdienas var izmantot arī kā salīdzinoši nelātu instrumentu darbinieku piesaistei.

Pēc salīdzināšanas ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ziņojumā secināts, ka Latvijā nav būtiski lielāks brīvdienu skaits. Latvijā un Lietuvā brīvdienu skaits ir salīdzināms — 32 dienas gadā, ieskaitot minimālās gada atvaļinājuma dienas un svētku dienas. Tas ir par trim dienām vairāk nekā Vācijā un Nīderlandē, kur brīvdienu skaits ir zemākais, savukārt visvairāk brīvdienu ir Igaunijā — 41 diena, kā arī Francijā — 42 dienas.

Apine norāda, ka pašlaik Latvija ir to ES valstu vidū ar zemu darbaspēka produktivitāti.

Reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju aptaujā, ko LaSER veica savām vajadzībām, 61 % respondentu norādīja, ka ir apmierināti ar esošo svētku dienu skaitu, kamēr pārējo viedokļi dalījās. Aptaujas dati liecina, ka nedēļā ap tā sauktajām garajām brīvdienām — periodā, kad svētku dienas iepriekš vai seko brīvdienām, — 58 % respondentu strādātu tikpat daudz kā parasti. Tajā pašā laikā 26 % atzina, ka šajā laikā strādā vairāk, lai paveiktu brīvdienās atlikto darbu, bet 14 % norāda, ka viņu produktivitāte samazinās.