Lielākā daļa, proti 72% iedzīvotāju, šogad plāno segt savus svētku izdevumus no ikmēneša ienākumiem, nevis izmantot iepriekš uzkrātos līdzekļus, aģentūrai LETA paziņoja viena no Latvijā strādājošajām komercbankām pārstāvji, atsaucoties uz veiktu aptauju. Turklāt daļa iedzīvotāju izmanto šim mērķim... naudu, aizņemtu ar kredītkarti.
Liela daļa iedzīvotāju plāno segt izdevumus par Ziemassvētkiem un Jauno gadu no ikmēneša ienākumiem, savukārt 16% aptaujāto izveidojuši uzkrājumus, kas paredzēti tieši svētku izdevumiem. Visaktīvāk šādus mērķa uzkrājumus izmanto jaunieši un gados vecāki cilvēki — abās vecuma grupās 18% iepriekš atlicina naudu svētku tēriņiem. Arī uzkrājumus svētkiem biežāk veido iedzīvotāji ar ienākumiem, kas nepārsniedz 350 eiro mēnesī — 22%, kas var liecināt par pārdomātāku budžeta plānošanu, ņemot vērā ierobežotos resursus. Mazāko daļu — tikai 8% — izdevumu segšanai izmanto līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem paredzētajiem uzkrājumiem, t.i., no sava "finanšu drošības rezerva".
Aptaujas dati rāda, ka neliela daļa — 3% iedzīvotāju — plāno izmantot patērētāju kredītu vai kredītkarti ar kredītlimitu svētku izdevumu segšanai.
Banka finanšu eksperte Jekaterina Ziniča norāda, ka bankas dati un novērojumi liecina: gada beigās palielinās kredītlimitu izmantošana kartēm — gan, lai iegādātos nepieciešamos produktus svētku galdam, gan arī lai veiktu lielākus pirkumus.
Bankas aptauja tika veikta 2025. gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat; kopumā tika aptaujāti 1 004 respondenti Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
