Gandrīz trešdaļa, jeb 27%, Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā aizņēmās neparedzētiem izdevumiem vai lieliem pirkumiem, ziņoja Swedbank pārstāvji, atsaucoties uz veiktu aptauju.
«Ja paskatās uz statistiku, Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi Latvijas bankās tikai pieaug. Sūdzības, ka viss ir slikti, ka visi nomirs, ka visi grimst nabadzībā, nu, statistika rāda, ka tā nav. Cilvēkiem ir aizvien vairāk naudas, cilvēkiem ir aizvien vairāk brīvo līdzekļu. Viss tālu no tā, lai būtu tik slikti. Var iziet uz ielas un paskatīties, kas notiek uz ielām, veikalos, automašīnās — viss ir kārtībā.
Tāpat jāšķeļ aina — valsts aizņēmumi ir normāli un saprātīgi, ja šīs naudas tiek ieguldītas attīstībā — tiek būvētas rūpnīcas vai radītas lietas, kas nākotnē palielinās ekonomiku un nodokļu ieņēmumus, bet, ja aizņemas un tērē tekošajiem izdevumiem, salīdzinot to ar situāciju, kad cilvēks iet uz banku, paņem kredītu un dodas uz Ēģipti atpūtā, tad tas ir diezgan stulbs aizņemšanās veids», — sacīja Normunds Bergs, elektronikas un IT uzņēmējs, AS «SAF Tehnika» valdes priekšsēdētājs, LIAK prezidents, LTRK padomes loceklis, TV24 ēterā programmā «Preses Klubs».
Viņš atgādina, ka lielākā daļa latviešu ļoti labi zina, kas notiek, kad ņem kredītus, bet pēc tam tos nevar atdot — mēs visi pārdzīvojām 2008. gada krīzi. «Ļoti daudziem no vidusšķiras atņēma dzīvokļus, mājas, un viņi palika parādā bankām uz desmitiem gadu tajā brīdī, kad viņiem visu atņēma, kas kopumā izraisīja sabiedrībā un biznesā diezgan lielu naidīgumu pret banku kredītiem», — atgādina Bergs.
Lielākā daļa cilvēku, proti, 38%, pagājušajā gadā ņēma kredītus, lai segtu dažādus neparedzētus izdevumus, piemēram, medicīnisko aprūpi vai mājokļa remontu. Tam seko lielie pirkumi, uz kuriem kredītu ņēma 24% respondentu, un automašīnas iegāde vai remonts, uz kuriem kredītu ņēma 23% respondentu. Savukārt piektā daļa, jeb 20% respondentu, izmantoja kredītu ikdienas izdevumu segšanai.
Ieva Muzikante, patēriņa finansēšanas nodaļas vadītāja, norāda, ka aptaujas dati par aizņemšanos korelē ar klientu uzkrāšanas paradumu analīzi, kas parādīja, ka gandrīz puse iedzīvotāju nav ne ieraduma regulāri atlicināt naudu, ne arī uzkrājumu neparedzētām situācijām. Ņemot vērā, ka dati par uzkrāšanas paradumiem aptver aptuveni 800 000 bankas klientu, tos var attiecināt uz Latvijas sabiedrību kopumā. Muzikante norāda, ka tāpēc ir pilnīgi loģiski, ka neparedzētu izdevumu vai lielāku pirkumu gadījumā cilvēkiem nākas aizņemties.
No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pēdējā gada laikā atzina, ka tiem nācies aizņemties lielam pirkumam vai neparedzētiem izdevumiem (27% respondentu), lielākā daļa aizņēmēju ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem (39%), kā arī ģimenes ar bērniem (36%). Savukārt neplānoti izdevumi īpaši skāra 50–59 gadus vecos iedzīvotājus (48%), bet jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk aizņēmās, lai segtu ikdienas izdevumus (28%).
Vērtējot galvenos īstermiņa aizņēmumu avotus, redzams, ka 51% aizņēmēju aizņemas naudu no ģimenes locekļiem vai draugiem, trešdaļa — bankā, bet vēl trešdaļa izmanto nebanku kreditētāju pakalpojumus. Cilvēki ar zemu un vidēju ienākumu līdz 1000 eiro mēnesī biežāk izvēlas ģimeni, draugus vai nebanku kreditētājus, savukārt cilvēki ar augstākiem ienākumiem, pārsniedzot 1500 eiro mēnesī, galvenokārt vēršas bankās.
Vairāk nekā piektā daļa, jeb 21% respondentu, prognozē, ka nākamā gada laikā viņiem nāksies aizņemties, lai segtu neparedzētus izdevumus vai lielākus tēriņus. Plānotā aizdevuma summa visbiežāk ir līdz 5000 eiro (55% atbilžu), un šī nauda galvenokārt plānota investēt mājokļa remontā. Lielākā daļa respondentu plāno šim mērķim vērsties bankā.
