Ņemot vērā pēdējo gadu notikumus, 2025. gadu grūti nosaukt par dramatisku. Tajā pašā laikā statistikas dati, notikumi dažādās nozarēs un laikraksta «Diena» novērojumi rāda, ka plaisa starp sekmīgākajām un mazāk sekmīgajām nozarēm, starp bagātākajām un nabadzīgākajām pašvaldībām kļūst arvien pamanāmāka, un līdz ar šo plaisu sabiedrībā palielinās arī finansiālā nevienlīdzība.
Savulaik Eiropas Savienības (ES) institūcijas runāja par «divu ātrumu Eiropu», domājot par ekonomiski spēcīgajām valstīm ES ziemeļos un rietumos un ekonomiski vājajām valstīm ES dienvidos un austrumos. Šogad biežāk nekā agrāk radās iespaids, ka veidojas «divu ātrumu Latvija». Vērtējot situāciju individuālā līmenī, var teikt, ka, ja esat Rīgas iedzīvotājs, kurš strādā finanšu vai informācijas tehnoloģiju jomā, valsts labklājība jums var šķist daudz lielāka nekā, ja esat Latgales iedzīvotājs, kas pelna iztiku ar sezonālu darbu.
Par «divu ātrumu Latvijas» veidošanos liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par atalgojumu. Šī gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1 835 eiro. Reģionālā sadalījumā šī gada trešajā ceturksnī visaugstākā vidējā bruto darba samaksa bija Rīgā un Rīgas reģionā — 2 008 eiro, bet zemākā — Latgalē, 1 329 eiro. Tādējādi atšķirība vidējā darba samaksā starp Rīgu un Latgali ir 33,8 %. Latgalē arī vērojams augstākais bezdarba līmenis, un tas nav tikai pēdējo gadu parādība — to nevar skaidrot ar ģeopolitisko situāciju.
