Latvijas demogrāfiskā bedre: izeja ir viena, un tā daudziem nepatiks 0 83

Pēc Zanes Varpiņas teiktā, pašreizējais demogrāfijas stāvoklis Latvijā jau sen vairs nav ne pārsteigums, ne noslēpums. Valsts jau atrodas tā dēvētajā demogrāfiskajā bedrē, un tam ir divi galvenie skaidrojumi, raksta Otkrito.lv.

Pirmais faktors — 1990. gadu ārkārtīgi zema dzimstība. Tūlīt pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimušo skaits strauji samazinājās, un kopš tā laika, kā norāda demogrāfe, dzimstība tā arī nav pilnībā atguvusies. Tas nozīmē, ka šodien aktīvā vecumā ienāk mazskaitlīgas paaudzes, kas automātiski samazina gan darba tirgus potenciālu, gan topošo vecāku skaitu.

Otrais nopietnais trieciens demogrāfijai — masveida emigrācijas viļņi. Pēdējo dekāžu laikā no Latvijas aizbraukuši simti tūkstošu cilvēku, galvenokārt darba spējīgā vecuma personas. Rezultātā valsts iedzīvotāju skaits sarūk paātrinātā tempā, un sabiedrības struktūra kļūst arvien nesabalansētāka.

Īpašu satraukumu rada darba spējīgā vecuma cilvēku un bērnu skaita samazināšanās. Pēc Varpiņas aplēsēm «ja šobrīd Latvijā ir 1,2 miljoni darba spējīgā vecuma cilvēku, tad, pēc prognozēm, pēc 15 gadiem to būs par 20 procentiem mazāk». Tas rada tiešu draudu ekonomikai, sociālās nodrošināšanas sistēmai un valsts pensiju modelim.

Vienlaikus iespējas ietekmēt demogrāfiskos procesus, pēc ekspertes sacītā, ir ļoti ierobežotas. Finanšu pabalsti un atbalsts ģimenēm ir svarīgi, taču tie nav izšķirošais faktors, pieņemot lēmumu par bērnu dzimšanu. Demogrāfe uzsver, ka zema dzimstība ir vispārēja tendence visā Rietumu pasaulē. «Dzimstības līmenis Rietumu pasaulē ir ļoti zems, un Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits pieaug tikai pateicoties imigrācijai no citām valstīm,» — norādīja viņa. Bez cilvēku pieplūduma no citām valstīm ES iedzīvotāju skaits arī samazinātos. Šie procesi ir globāla rakstura, un lokālas darbības — piemēram, mājokļu programmas vai papildu pabalsti — var tikai daļēji mazināt sekas.