Latvijas Banka paaugstināja šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi no 1,2 % līdz 1,7 %, paziņoja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazaks piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā.
Latvijas Banka saglabāja IKP pieauguma prognozi 2026. gadam iepriekšējā līmenī — 2,8 %, bet ekonomiskās izaugsmes prognoze 2027. gadam samazināta līdz 2,9 % no 3,2 % (jūnija prognoze). 2028. gadā Latvijas Banka prognozē IKP pieaugumu 3,2 % apmērā.
Latvijas Banka norādīja, ka IKP izaugsmes prognoze galvenokārt tika pārskatīta uz augšu, pateicoties jaunajiem datiem. Nākotnes prognoze būtiski nav mainījusies, taču, koriģējot prognozi attiecībā uz dažiem lieliem investīciju projektiem, straujāka izaugsme tiek gaidīta 2028. gadā, nevis 2027. gadā.
Vidējā termiņā, pateicoties patērētāju noskaņojuma uzlabošanai, mājsaimniecību uzkrājumu pieauguma temps palēnināsies, bet privātais patēriņš pieaugs.
Valsts un privātās investīcijas ir stabils ekonomikas balsts, ko atbalsta arī kreditēšanas pieaugums, paziņoja centrālā banka. Attīstības investīcijas tiek papildinātas ražošanas pārmaiņu dēļ, kas palielina ražošanas kapacitāti.
Latvijas Banka norādīja, ka ekonomiskā noskaņojuma rādītājs, kas atspoguļo uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma izmaiņas, arī liecina par ekonomikas atveseļošanos. Rūpniecība, mazumtirdzniecība un pakalpojumu sektors, kā arī patērētāju noskaņojums pašlaik atrodas pieauguma fāzē.
Līdz ar globālās nenoteiktības samazināšanos tiek sagaidīts arī aktīvāks eksporta pieaugums. Tomēr problēmas rada straujš darbaspēka izmaksu pieaugums Latvijā, kā arī karadarbības konflikti un ar tiem saistītā nenoteiktība ārējā vidē.
Darbaspēka piedāvājums paliek ierobežots, un tiek prognozēts, ka algu pieaugums paātrināsies. Sagaidāms, ka algu pieaugums būs nedaudz lielāks nekā jūnija prognozē. Galvenokārt to noteiks darba algu fonda palielināšanās privātajā sektorā, tomēr arī algas valsts sektorā auga būtiski ātrāk nekā tika gaidīts. Iedzīvotāju pirktspēja turpinās stiprināties, un algas augs ātrāk nekā inflācija.
Latvijas Banka norādīja, ka pieprasījums pēc darbaspēka paliek stabils. Vidējā termiņā tam arī veicinās lielu investīciju projektu īstenošana. Bezdarbības līmenis paliks zems visā prognozes periodā un samazināsies līdz 6,2 % 2028. gadā. To veicinās uzlabotas nodarbinātības gaidas, ārējās vides pakāpeniska atveseļošanās un turpmāks ekonomiskais pieaugums.
Patēriņu savukārt stimulēs valdības jauni lēmumi par papildu izdevumiem aizsardzībai un demogrāfijai, kā arī pedagogu atalgojuma palielināšana.
Valsts investīciju plūsmas pieaugs perioda beigās pateicoties militārajām piegādēm un projektam "Rail Baltica".
Latvijas Banka arī norādīja, ka vidējā termiņā budžeta deficīts palielināsies, un to būtiski ietekmēs aizsardzības izdevumu pieaugums, īpaši nākamajā gadā. Paredzams, ka deficīts pārsniegs 3 % IKP.
Ātrāka aizsardzības izdevumu finansēšana notiks ar aizņemšanos, tāpēc valsts parāds nākamajos gados turpinās pieaugt un perioda beigās veidos nedaudz vairāk nekā 50 % IKP.
