Nevroloģisko slimību skaits visā pasaulē turpina pieaugt, raksta LETA ar atsauci uz «Diena».
Saskaņā ar prognozēm jau līdz 2030. gadam 13% no visām slimībām būs neiroloģiskas, kas uzsver nepieciešamību tās savlaicīgi atpazīt un ārstēt. Diemžēl diagnoze bieži tiek uzstādīta pārāk vēlu — tas attiecas, sevišķi, uz migrēnu, demenci un Parkinsona slimību.
Viena no nopietnākajām neiroloģiskajām slimībām ir demence, kuru pēdējā laikā arvien biežāk diagnosticē jaunākās vecuma grupās. Slimības progresēšana rada nopietnus riskus pacientu drošībai, it īpaši, ja viņi dzīvo vieni. Tajā pašā laikā ilgtermiņa sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centriem (ЦСУ) trūkst resursu: gaidīšana uz pakalpojuma saņemšanu bieži vien sasniedz vienu gadu, savukārt pacientu ar demenci skaits šādās iestādēs ir palielinājies aptuveni par 10%.
Par to Veselības ministrijas prezentācijā pastāstīja veselības departamenta direktore Sanita Janka, norādot, ka efektīva demences patogenētiskā terapija šobrīd ir pieejama tikai, lietojot acetilholīnesterāzes inhibitorus.
Kas attiecas uz migrēnu, tās adekvātai ārstēšanai bieži traucē izplatīts stereotips, ka tā ir vienkārša galvassāpe. Jāņem vērā, ka migrēna ir heterogēna slimība: ārstēšana, kas der vienam pacientam, var izrādīties neefektīva citam. Neskatoties uz migrēnas plašo izplatību un tās nozīmīgo ietekmi uz iedzīvotāju darbspējām, finansējums pētījumiem šajā jomā vēsturiskā ziņā ir bijis nepietiekams, norāda Veselības ministrija.
Finansējums algoloģijā un neiroloģijā arī nav pietiekams. Algoloģijā pēdējos divos gados gan ambulatoro apmeklējumu apjoms, gan piešķirtie līdzekļi palielinās, kamēr neiroloģijā 2025. gadā finansējums bija zemāks nekā 2023. gada līmenis. Jānoskaidro samazinājuma iemesli un jāmeklē risinājumi finansējuma palielināšanai, uzsver Veselības ministrija.
