Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien lūdza Veselības ministriju (VM) kopā ar Saeimas Juridisko biroju nedēļas laikā izstrādāt risinājumu atlīdzības prasīšanas termiņu pagarināšanai gadījumos, kad objektīvs ārstniecības kaitējums konstatēts vēlāk, nekā to paredz pašreizējais Pacientu tiesību likums.
Komisijas ieskatā nepieciešams skaidrs mehānisms, kas ļautu izvērtēt objektīvus apstākļus un nepieļaut situācijas, kurās personai tiek atteikta atlīdzība tikai termiņa formālas nokavēšanas dēļ.
Komisijas sēdē Saeimas Juridiskais birojs skaidroja, ka Satversmes tiesā vērsusies persona, lūdzot ierosināt lietu par Pacientu tiesību likuma 16. panta piekto daļu, kas nosaka - persona var pieprasīt atlīdzību divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā trīs gadu laikā no nodarījuma. Šajā gadījumā persona medicīnisku kļūdu - nepareizu diagnozi un ārstēšanu - konstatēja pēc četriem gadiem. Vērsusies Veselības inspekcijā (VI) pēc atlīdzības, persona saņēma atteikumu, jo termiņš bija nokavēts, tādējādi faktiski tika uzlikts slogs pašai personai, kura sāka tiesvedību.
Saeimas Juridiskais birojs sēdes laikā uzsvēra, ka šāda situācija ir netaisnīga un neatbilst labas pārvaldības principiem. Tādēļ birojs aicināja dot laiku kopā ar VM izstrādāt jaunu Pacientu tiesību likuma 16. panta piektās daļas redakciju, kas atrisinātu situāciju, kad objektīvu apstākļu dēļ kaitējums konstatēts vēlāk, tādējādi arī novēršot pārmērīgu slogu šīs problēmas patstāvīgā risināšanā.
Juridiskais birojs uzsvēra, ka šāda situācija neatbilst labas pārvaldības principiem, jo personas zināšanas par kaitējumu ir atkarīgas no medicīniskiem apstākļiem, kurus pati persona nevar ietekmēt. Tādēļ tika panākta vienošanās, ka VM kopā ar Juridisko biroju sagatavos jaunu normas redakciju, kas paredzētu iespēju VI atjaunot termiņus objektīvu iemeslu dēļ vai ieviest citu skaidru izņēmuma regulējumu.
Lai sagatavotu korektu redakciju, birojs aicināja VM iesniegt statistiku par VI saņemtajiem iesniegumiem kopš 2020. gada - cik gadījumos piešķirta atlīdzība, cik atteikta termiņu dēļ, kādas summas izmaksātas un kāda būtu iespējamā ietekme uz valsts budžetu.
Juridiskā biroja ieskatā viens no variantiem būtu dot iespēju VI atjaunot procesuālos termiņus saistībā ar objektīviem un no personas neatkarīgiem apstākļiem saistībā ar faktu par nepareizu diagnozi vai ārstēšanu. Pārlikt jau esošos normā noteiktos termiņus biroja ieskatā nebūtu korekti, drīzāk būtu jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem VI vērtētu un lemtu par termiņa atjaunošanu.
VM parlamentārā sekretāre Līga Āboliņa pauda, ka ministrija piekrīt nepieciešamībai rīkoties ātri. VM ir strādājusi pie grozījumiem, tostarp analizējot citu valstu praksi.
Tāpat viņa norādīja, ka Ārstniecības riska fonds (ĀRF) patlaban un sevišķi pagājušajā gadā saskaras ar pieaugošu iesniegumu skaitu un attiecīgi arī lielāku konstatēto pārkāpumu izmaksāto summu apmēru. VM virzīs izmaiņas arī fonda darbības noteikumos, precizējot formulu, kā aprēķina ĀRF fondā nonākošos līdzekļus.
Komisijas deputāti norādīja, ka termiņu skaidrojums un izņēmumu paredzēšana ir jārisina neatkarīgi no fonda finansēšanas jautājumiem.
Komisijas deputāti arī norādīja, ka izmaiņas fonda finansēšanas kārtībā var palielināt slogu ģimenes ārstiem un slimnīcām, jo iestādēm jau tagad jāveic iemaksas ĀRF, kas saistībā ar iesniegumu pieaugumu šīs izmaksas varētu vēl palielināt.
Par izmaiņām Pacientu tiesību likuma normā plānots spriest nākamotrdien, lai šo jautājumu varētu skatīt janvāra pirmajā Saeimas sēdē.
