Valdība otrdien apstiprināja apropriācijas pārdali 1 204 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu vienreizēju digitalizācijas atbalsta maksājumu ģimenes ārstu praksēm.
Finansējums tiks novirzīts Veselības ministrijas (VM) budžeta apakšprogrammai "Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana", attiecīgi samazinot izdevumus pasākumam "Papildu darbinieka nodrošināšana ģimenes ārsta praksēs", kurā šogad astoņu mēnešu laikā nav izlietoti 4 660 986 eiro.
No 2024. gada 1. jūlija paplašināti Ministru kabineta noteikumu nosacījumi, ļaujot vairākām ģimenes ārstu praksēm piesaistīt papildu darbiniekus. Tomēr ģimenes ārstu prakšu aptauja rāda, ka daudzas prakses šo iespēju nevar izmantot personāla trūkuma dēļ.
Saskaņā ar VM rīkojumu ģimenes ārsta praksēm ir pieejams 1000 eiro vienreizējs digitalizācijas atbalsta maksājums. Naudu var izmantot sistēmblokiem un operētājsistēmām, aizsardzības programmatūrai, monitoriem, daudzfunkcionāliem printeriem, tonera kasetnēm, datortehnikas uzturēšanai, interneta abonementiem un portatīvajiem datoriem.
Kopējās izmaksas ģimenes ārstu prakšu digitalizācijas nodrošināšanai pielikumā aprēķinātas 4560 eiro apmērā vienai praksei.
Kā atzinumā norādījusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), VM neesot ņēmusi vērā LĢĀA priekšlikumu pēc būtības, jo turpina virzīt ģimenes ārstu prakšu vienreizējam digitalizācijas atbalsta maksājumam tikai 26% no ģimenes ārstu praksēm paredzētā finansējuma "uzkrājuma", kaut primāro veselības aprūpi vārdos sauc par veselības aprūpes pamatu.
LĢĀA iebildumā norāda, ka vienreizējs maksājums 1000 eiro apmērā uz ģimenes ārsta praksi, kurā vidēji nodarbināti trīs strādājošie, ieskaitot ģimenes ārstu, ļautu tikai nepietiekami nodrošināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un programmu iegādes, atjaunošanas un uzturēšanas izmaksas, bet ne optimāli nodrošināt katram ģimenes ārsta prakses darbiniekam nepieciešamos darba rīkus pietiekami efektīvai darba veikšanai.
LĢĀA norāda, ka kapitācijas naudā nodrošinātās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmaksas, pēc kurām noteiktas izmaksas vienreizējam digitalizācijas atbalsta maksājumam datortehnikas nodrošināšanai, informācijas sistēmām un programmatūru uzturēšanas atbalstam, tika noteiktas 2016. gada augustā un nav ne reizi palielinātas kopš tā laika, neskatoties ne uz izmaksu, ne uz nodarbināto skaita pieaugumu, kam nepieciešami katram savi darba rīki.
Tāpat, nodrošinot tikai 10% datortehnikas nodrošināšanas izmaksas (neskaitot telefona izmaksas) 456,02 eiro apmērā, kā paredzēts rīkojumā, nav iespējams iegādāties trīs strādājošajiem telefonus un datortehniku ar programmatūru, kura atbilst jaunajām prasībām, lai nodrošinātu atjauninājumus un būtu aizsargāta pret kiberuzbrukumiem.
Ilgtspējīgai, drošai un efektīvai datora lietošanai iegādes summa ar programmatūru ir ap 1200 eiro (tai skaitā PVN) vienam datoram, bet vidēji uz praksi nepieciešami trīs, uzskata asociācija.
LĢĀA lūdza visu ģimenes ārstu prakšu finansējumu saglabāt ģimenes ārstu praksēm, labojot pārdalāmo summu, lai visas ģimenes ārstu prakses varētu optimālākā līmenī atbilstoši valsts veselības nozares prioritātēm nodrošināt digitalizētu, tehnoloģijās orientētu darbu, nodrošinot pāreju uz efektīvāku pacientu aprūpi veselības aprūpes nozarē.
LĢĀA lūdz palielināt izdevumus 4 660 986 eiro apmērā vienreizēja digitalizācijas atbalsta maksājuma veikšanai ģimenes ārstu praksēm, kā arī Nacionālajam veselības dienestam šī gada decembrī veikt vienreizēju maksājumu 3871,25 eiro apmērā katrai ģimenes ārstu praksei, lai ģimenes ārstu prakse pilnveidotu digitālās kultūras attīstīšanu savā praksē jeb nodrošinātu digitalizētu, tehnoloģijās orientētu darbu, nodrošinot pāreju uz efektīvāku pacientu aprūpi veselības aprūpes nozarē.
Kā norāda VM, digitalizācijas atbalsta mērķis ir stiprināt ģimenes ārstu prakšu digitālo vidi, veicinot efektīvāku pacientu aprūpi, datu pārvaldību un ikdienas darba procesu modernizāciju. Vienreizējais maksājums paredzēts pārejai uz digitāliem procesiem, personāla apmācībai un pacientu informēšanai par digitālajiem risinājumiem, kā arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas iegādei vai uzturēšanai.
VM skaidro, ka digitalizācija samazina administratīvo slodzi un manuālās dokumentu apstrādes īpatsvaru, ļaujot ģimenes ārstiem vairāk laika veltīt tiešai pacientu aprūpei. Tāpat digitāli attīstīta vide uzlabo komunikāciju un informācijas pieejamību, nodrošina savlaicīgu datu ievadi valsts informācijas sistēmās un stiprina veselības aprūpes procesu drošību.
