Igaunija un Lietuva mainīja otrā pensiju līmeņa nosacījumus, sniedzot cilvēkiem iespēju atteikties no dalības pensiju sistēmā vai priekšlaicīgi izņemt daļu no saviem uzkrājumiem. Atbildīgā par pensiju nodrošināšanu Labklājības ministrija atzina, ka līdzīga iespēja tiek apsvērta arī Latvijā.
Ekonomisti ir kritiski noskaņoti, norādot, ka tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad Latvijai nevajadzētu sekot kaimiņu piemēram. Pensiju sistēma visās trijās Baltijas valstīs balstās uz trīslīmeņu modeli. Pirmais līmenis - tas ir valsts garantētais pensiju, kas tiek izmaksāts no pašreizējo iedzīvotāju iemaksām. Otrais līmenis - personīgie uzkrājumi. Šie naudas līdzekļi tiek ieguldīti, lai nodrošinātu sev vairāk vecumdienās. Trešais līmenis - tas ir papildu brīvprātīgais fonds tiem, kas vēlas uzkrāt vēl nodrošinātāku nākotni.
Līdz 2021. gadam dalība pirmajos divos līmeņos bija obligāta visiem strādājošajiem visās Baltijas valstīs. Igaunija pirmā reformēja savu sistēmu, atverot iespēju atteikties no otrā līmeņa. Kad jaunie noteikumi stājās spēkā 2021. gadā, apmēram 150 000 cilvēku - aptuveni piektā daļa sistēmas dalībnieku - izstājās no 2. pensiju līmeņa. Viņi izņēma vairāk nekā 1,3 miljardus eiro, un pēc nodokļu samaksas aptuveni 1,1 miljards nonāca cilvēku kontos. Daudzi izmantoja šo naudu automašīnu vai sadzīves tehnikas iegādei. Citi vienkārši atstāja to savos kontos ikdienas vajadzībām.
Lietuva šobrīd seko līdzīgam ceļam - no 2026. gada iedzīvotāji vairs netiks automātiski iekļauti 2. pensiju līmenī. Tie, kas jau piedalās, varēs izstāties no sistēmas vai izņemt līdz 25% no saviem uzkrājumiem. Lietuvas finanšu ministrs Kristupas Vaitiekūns sacīja Latvijas televīzijai, ka 2. pensiju līmenis vienmēr ir ticis uztverts sabiedrībā negatīvi - fakts, ka cilvēki tiek iekļauti 2. pensiju līmenī bez viņu piekrišanas. Turklāt, pēc ministra teiktā, ieguvumi no 2. pensiju līmeņa izrādījās mazāki par ieguvumiem no kopējās ekonomikas attīstības.
Vai arī Latvija varētu apsvērt iespēju priekšlaicīgi izņemt uzkrājumus no 2. pensiju līmeņa? Labklājības ministrija, kas atbild par pensijām, īsi atbildēja portālam "LSM.lv": "Pašlaik notiek sarunas ar speciālistiem šajā jomā. Grozījumi likumā par valsts fondētajām pensijām tiks iesniegti pēc tam, kad tiks atrasts vispiemērotākais risinājums."
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru