Saeima apstiprināja izmaiņas Izglītības likumā, deleģējot valdībai tiesības noteikt skolēnu skaitu klasēs un skolu finansēšanas kārtību. Tas jānodrošina, lai samazinātu izdevumus izglītības iestāžu tīklam un palielinātu līdzekļu izmantošanas efektivitāti.
Saskaņā ar likumprojektu skolotāju algas netiks nodrošinātas no budžeta līdzekļiem, ja skolēnu skaits konkrētajā klašu grupā neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Šajā gadījumā skolotāju alga attiecīgajā klašu grupā tiks finansēta no izglītības iestādes dibinātāja līdzekļiem, bet valsts piedalīsies to finansēšanā saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtību.
Ja skolēnu skaits neatbildīs Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, pašvaldībai būs jānodrošina pedagogu darba samaksa attiecīgajā klašu grupā dibinātajās izglītības iestādēs vismaz tādā apjomā, kāds tiktu nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas viedoklī esošā izglītības iestāžu tīkls veicina skolotāju slodzes fragmentāciju, un skolotāju zemākās algas paaugstināšana nenodrošina jūtamu katra skolotāja algas pieaugumu.
Lai nodrošinātu izglītības kvalitāti mazajās klasēs un noturētu skolotājus šajās izglītības iestādēs, ir nepieciešams liels skolotāju skaits un līdz ar to vairāk finansējuma.
Izdevumi esošajam izglītības iestāžu tīklam ir augsti un pieaug, ņemot vērā dzimstības samazināšanos un urbanizāciju, uzsver IZM.
Vislielākā disproporcija novērojama starp pamatskolām, kurām pieder 46,4% no visām izglītības iestādēm, bet tikai 23,5% skolēnu.
Lauku apvidos un mazapdzīvotās vietās dzīvo 11% no kopējā skolēnu skaita, turklāt tur atrodas 37,3% no kopējā izglītības iestāžu skaita.
