Diena komentētājs Guntars Gūte atbalsta parlamentāriešus par grozījumu pieņemšanu Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldībā, sabiedriskajā kārtībā un valsts valodā — proti, soda par «necieņu pret valsts valodu».
«Viss ir pareizi un atbalstāms — ņemot vērā situāciju, kad vairāk nekā 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas joprojām ikdienā jāsaskaras ar to, ka daudzi indivīdi, neprot vai nevēlas un «principa dēļ» atsakās lietot valsts valodu, ir jāmaina valsts valodas aizsardzības taktika un jāpieņem ne tikai burkāna princips, bet arī nūjas.»
«Tomēr joprojām aktuāls ir jautājums, vai šie grozījumi (kā daudzas citas iniciatīvas dažādās jomās) paliks tikai uz papīra un reālajā dzīvē nāksies secināt, ka situācija pat ar palielinātiem sodiem neuzlabojas. Būtisks ir arī vēl viens nianses — ir skaidri jānosaka, ka šis nosacījums attiecas ne tikai uz tiem, kuri «principa dēļ» turpina uzstāt uz saziņu savā mīļajā krievu valodā, bet arī uz tiem ES pilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem, kuri oficiāli dzīvo un strādā Latvijā, taču neprot valsts valodu nevienā līmenī.»
«Vairāk nekā dīvaini, - turpina komentētājs, - ka Latvijā ir normāli, ka jomās, kur ir tieša saziņa ar klientu, strādā cilvēki, kuri vispār nevar sazināties valsts valodā un labākajā gadījumā spēj izspiest pāris vārdus krievu vai angļu valodā. Attiecīgi valsts valodu ir jāprot katram, kas vēlas dzīvot un strādāt Latvijā. Turklāt jāprot labā sarunvalodas līmenī. Tādējādi nūjas princips par necieņu pret valsts valodu vēlams piemērot ievērojami plašākā amplitūdā «mērķa klientiem».
