Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pagaidām neredz, ka Krievija gribētu panākt kompromisu par kara izbeigšanu Ukrainā, izriet no viņa paustā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
Komentējot runas par iespējamo miera vienošanos, Valsts prezidents atzīmēja, ka ikviens gan Ukrainā, gan Latvijā gribētu, lai karš beigtos pēc iespējas ātrāk, taču tas nedrīkst būt miers par katru cenu. Viņš vērtēja, ka tādā gadījumā tas būs brīdis atelpai un karadarbības turpināšanai.
"Pagaidām esmu samērā piesardzīgs par šādām perspektīvām, bet redzēsim, kā situācija attīstīsies. Diplomātiskā aktivitāte šobrīd ir ļoti dinamiska," sacīja Rinkēvičs.
Viņš norādīja, ka ārpolitikas veidotāji Latvijā, Ziemeļbaltijas reģionā, Eiropas Savienības (ES) un vairums NATO dalībvalstu līderu ir vienisprātis, ka jābūt ievērotiem trim principiem. Pirmais ir Ukrainas teritoriālā nedalāmība, citādi agresors tiek atalgots.
Pēc Valsts prezidenta paustā, otra lieta ir suverenitāte, un Krievijai nevajadzētu būt veto tiesībām attiecībā uz Ukrainas dalību starptautiskajās organizācijās, vai runa ir par ES vai NATO. Trešais aspekts ir drošības intereses, piemēram, Ukrainas armijas lielums.
Rinkēvičs norādīja, ka pašreizējais plāna redakcijas piedāvājums nav pieejams, taču viņš zinot, ka tajā ir būtiski uzlabojumi. Viņš ir skeptisks, vai Krievijai tas būs pieņemams, jo tā joprojām tic uzvarai karalaukā. Valsts prezidents sacīja, ka šādai Krievijas uzvarai netic, taču cena, ko maksā ukraiņu tauta, ir milzīga.
"Runa ir par cenu, un vai var samaksāt augstu cenu par pamieru, kuru var pārtraukt. Par šo jautājumu daudzi ir skeptiski," sacīja Rinkēvičs.
Runājot par ASV nekonvencionālo pieeju miera panākšanai Ukrainā, Valsts prezidents atzina, ka ASV grib iet uz priekšu, bet "velns ir detaļās". Viņaprāt, ja kāds no trim minētajiem elementiem pazūd, ir šaubas, vai miers Ukrainā būs noturīgs un vai vēlāk nesekos vēl lielākas problēmas.
"Redzam, ka sarunas starp ASV un Ukrainu ir sarežģītas, labā ziņa - Ukrainā ieklausās. Sagaidu, ka nākamās nedēļas un mēneši nesīs sarežģītu situāciju gan Ukrainas frontē, gan Eiropā kopumā. Ja man nebūs taisnība, būšu priecīgs, taču ir pietiekami daudz faktu, ka Krievija nevēlas mieru," teica Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka Eiropai ir un būs jāturpina vairāk apgādāt Ukrainu ar ieročiem, būs jādomā, kā atbalstīt arī Ukrainas ekonomiku. Valsts prezidents klāstīja, ka ES dalībvalstis nav vienotas, notiek plašas diskusijas par lēmumiem. Viņš atgādināja, ka Baltijas valstis stingri iestājas par Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu. Rinkēvičs norādīja, ka ES nav par to vienprātības, taču tā ir milzīga summa, ar kuru var nosegt daudzas Ukrainas vajadzības.
Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka arī Eiropai ir jābūt pie sarunu galda. Viņaprāt, tas nav nopietni runāt par Ukrainas potenciālo iestāšanos ES, ja sarunās ES nepiedalās.
Rinkēvičs arī norādīja, ka ir daudz emociju, jo īpaši tajās valstīs, kas kaut reizi ir saskārušās ar Krievijas vissliktākajām izpausmēm.
"Jākoncentrējas uz to, lai ASV un Ukrainas piedāvājums būtu tāds, kas ņem vērā Ukrainas un Eiropas pamatintereses. Tad bumba būs Krievijas pusē," teica Valsts prezidents.
Jau rakstīts, ka svētdien Floridā tikās ASV un Ukrainas delegācijas, bet otrdien ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajam sūtnim Maskavā plānota tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.
ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā pirms nedēļas ASV plāns tika mainīts, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču aģentūra "Bloomberg" norāda, ka sarunas joprojām bremzē tie paši šķēršļi, kas iepriekš.
