Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka trešajā ceturksnī vidēja bruto alga palielinājās par 7,8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir par dažiem procentpunktiem lēnāk nekā gada pirmajā pusē, kad algas auga par 8,2%.
"Algu izaugsme palēninājās gan publiskajā, gan privātajā sektorā un trešajā ceturksnī bija attiecīgi 7,1% un 8,1%. Algu pieaugums tika reģistrēts visās nozarēs. Visstraujāk algas auga citos pakalpojumos, izglītībā, operācijās ar nekustamo īpašumu un ieguves rūpniecībā, kā arī profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos. Visās šajās nozarēs algu kāpums pārsniedza 10%. Savukārt lēnākais kāpums bija vērojams informācijas un komunikācijas pakalpojumos, mākslas, izklaides un atpūtas jomās, kā arī veselības un sociālajā aprūpē. Šeit vidējās algas kāpums bija 5-6% robežās.
Algu fonds, kas atspoguļo kopējo ekonomikā nopelnīto algu kopsummu, palielinājās par 6,9%. Straujāks kāpums vidējai algai ir skaidrojams ar to, ka nedaudz samazinājās darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē. CSP darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka ir palielinājies nepilnu darba laiku strādājošo skaits, un trešajā ceturksnī nepilnu slodzi strādāja gandrīz desmitā daļa darbinieku. Tas ir augstākais rādītājs kopš pandēmijas. Nepilnu darba laiku laiku strādājošo skaits auga ļoti strauji (par teju 16 tūkstošiem), bet pilnas slodzes darbinieku skaits samazinājās vien nedaudz (par 5 tūkstošiem). Tāpēc varam secināt, ka nepilna laika strādājošo īpatsvara kāpums visdrīzāk neatspoguļo uzņēmēju centienus izvairīties no darbinieku atlaišanas, samazinot slodzes, kā tas bija pandēmijas laikā. Tieši otrādi - izskatās, ka darba devēji, visdrīzāk reaģējot uz augošu pieprasījumu pēc uzņēmumu produkcijas, palielināja darbinieku skaitu, iesaistot iepriekš neaktīvus iedzīvotājus, un piedāvāja tiem nepilnas slodzes.
Algas pēc nodokļu nomaksas, gluži kā gada pirmajā pusē, auga straujāk par algām "uz papīra". Vidējā neto alga bija par 10,5% augstāka nekā gadu iepriekš, pateicoties darbaspēka nodokļu reformai, kas stājās spēkā gada sākumā. Trešajā ceturksnī vidējā inflācija veidoja 4%, kas strādājošo pirktspējai ļāva pakāpties par 6,3%.
Gaidāms, ka algu kāpums nākamajos ceturkšņos stabilizēsies 7-8% robežās. Pieauguma tempu palīdzēs uzturēt saspringtais darba tirgus un darba roku trūkums, kā arī neliels minimālās algas kāpums (no 740 uz 780 eiro) nākamajā gadā. Savukārt algu pieauguma tempu ierobežos uzņēmumu spēja samaksāt augstākas algas, gan ņemot vērā konkurētspējas riskus, gan arī uzņēmumu rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies.
Šobrīd Saeimā pirmajā lasījumā ir iesniegti grozījumi, kas paredz minimālās virsstundas likmes būtisku samazināšanu no 100% uz 50%. Asas diskusijas par šo vēl gaidāmas, un galu galā izmaiņas var būt arī krietni mazākas nekā šā brīža redakcijā. Gadījumā, ja pašreizējais priekšlikums tiks apstiprināts, tas varētu nedaudz ierobežot algu kāpumu nākamajā gadā", - analizē situāciju Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste.
