L Latvijas Universitātes pētnieki prezentēja Latvijas attīstības koncepciju līdz 2050. gadam, kas balstīta uz demogrāfiskajiem, ekonomiskajiem un kultūras prognozēm. Dokuments paredz trīs scenārijus — optimistisku, neitrālu un negatīvu — kuri atšķiras ar izaugsmes tempiem un labklājības līmeni.
Rīgas Universitātes rektors Gundars Berziņš paziņoja, ka valstij nepieciešams vienoties par stratēģiju galvenajās jomās: cilvēkkapitāls, izglītība, tehnoloģijas, drošība un kultūras attīstība. Viņš uzsvēra, ka «cilvēkam jāpaliek centrā», un veselības, dzimstības un valodas jautājumi ir tieši saistīti ar valsts ekonomisko spēku.
«Lietuvas kultūra un valoda var pastāvēt tikai tad, kad latvieši ir bagāti. Ja mēs būsim nabagi — asimilēsimies,» norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazaks.
Ekonomists Jānis Ošlejs ieteica prioritizēt darba ražīguma pieaugumu: viņa vārdiem, tikai bagāta un konkurētspējīga sabiedrība spēs saglabāt sociālo stabilitāti un kultūras identitāti.
Ministre prezidente Evika Siliņa atzina, ka galvenais izaicinājums ir demogrāfiskās tendences un darba spēka trūkums, kas var prasīt izmaiņas ekonomiskajā modelī.
