Tomēr 45% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nespētu segt neparedzētus izdevumus.
Latvijā jau vairāku gadu garumā pieaug algas, un arī Luminor bankas aptauja liecina, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs savu finanšu situāciju šogad vērtē kā labu. Tajā pašā laikā gandrīz puse jeb 45% iedzīvotāju to vērtē kā apmierinošu - tādu, kas ļauj segt ikdienas izdevumus, tomēr neatstāj brīvus līdzekļus ko iekrāt. Ekonomists Pēteris Strautiņš pauž, ka iedzīvotāju iespējas veidot uzkrājumus nereti ierobežo ne tikai dzīves sadārdzinājums, bet arī tas, ka tie ne vienmēr tiek uzskatīti par prioritāti.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu
34% Latvijas iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu, spēj segt ikdienas izdevumus un reizēm arī veidot uzkrājumus, savukārt tikai pavisam maza daļa - 6% - savu situāciju raksturo kā ļoti labu - var atļauties visu nepieciešamo un regulāri veidot uzkrājumus. Vienlaikus aptauja parāda, ka daļai sabiedrības finansiālā situācija joprojām ir sarežģīta. Proti, 11% iedzīvotāju savu finansiālo stāvokli vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Šai iedzīvotāju grupai ikdienā ir grūtības segt pamatizdevumus un daļai regulāri jāaizņemas, lai nodrošinātu ikdienas vajadzības.
Latvijā vispozitīvāk par finansēm jūtas vidējā paaudze
Demogrāfiski vispozitīvāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji 40-49 gadu vecumā - šajā grupā līdz pat 45% respondentu norāda, ka viņu finanšu stāvoklis ir labs vai ļoti labs. Šī vecuma grupa bieži raksturojama ar stabilu nodarbinātību, augstākiem ienākumiem un lielāku profesionālo pieredzi, kas kopumā var veicināt pozitīvāku pašvērtējumu. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem savu finansiālo situāciju pārsvarā raksturo kā "apmierinošu" - šādu atbildi sniedz aptuveni puse aptaujāto.
Vienlaikus iedzīvotāju finansiālais vērtējums ir atkarīgs arī no dzīvesvietas. Vispārliecinātākie par savu finanšu situāciju ir Rīgas reģiona iedzīvotāji, kur gandrīz puse savu finanšu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Savukārt vismazāk pārliecinātākie ir Latgales iedzīvotāji, kur tikai 28% savu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Arī bruto darba samaksas rādītāji par pilnas slodzes darbu liecina, ka vislielākā vidējā bruto darba samaksa ir Rīgas reģionā - 1980 eiro, savukārt viszemākā Latgalē (1317 eiro). Vislielākā vidējā atalgojuma plaisa ir tieši starp šiem reģioniem - 34%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Ja aptaujas rezultātus skatāmies iedzīvotāju ienākumu griezumā, tad iedzīvotāji, kuri saņem algu, sākot no 1251 eiro, savu finanšu situāciju biežāk vērtē kā labu vai ļoti labu. Turklāt starp sievietēm un vīriešiem būtisku atšķirību nav.
Ekonomists: ienākumi aug, bet aug arī tēriņi
Raugoties Eurostat datos, 45% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nespētu segt neparedzētus izdevumus, kas kopumā sakrīt ar to iedzīvotāju skaitu, kas aptaujā savu finanšu situāciju vērtē kā apmierinošu. Kā norāda P. Strautiņš, šāda situācija nav spoža, tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences - šo iedzīvotāju daļa pamazām sarūk. Arī Eiropas Komisijas aptauja par patērētāju noskaņojumu iezīmē tendenci, ka Latvijas iedzīvotāju iespēja uzkrāt nākamajos 12 mēnešos ir vēsturiski augstākajā līmenī.
