Visbiežāk ģimenes ar bērniem saskaras ar problēmām veselības aprūpē - 57% norāda, ka nepieciešamie pakalpojumi nav pieejami savlaicīgi, savukārt 31% atzīmē nepietiekamu pieejamību regulārām bezmaksas veselības pārbaudēm, tajā skaitā zobu veselības kontrolei un attīstības diagnostikai, liecina pētījuma "Latvijas ģimeņu barometrs 2025" dati.
Līdzīgi kā iepriekšējā gadā salīdzinoši augstākie apmierinātības vērtējumi sniegti par mājokļa un bērnu uztura jomām, nedaudz zemāk novērtēta apmierinātība ar bērnudārziem un skolām, savukārt veselības aprūpes pakalpojumu bērniem joma līdzīgi kā iepriekšējās aptaujās saņēmusi viszemāko vērtējumu.
Pētījuma dati liecina, ka 27% aptaujāto ģimenes locekļu norāda uz dārgiem medikamentiem, bet piektdaļa uz to, ka pakalpojumi nav pieejami dzīvesvietas tuvumā.
Izglītības jomā visizplatītākā problēma ir pedagogu trūkums, ar to saskaras 40% ģimeņu. Trešdaļa norāda uz nepietiekamu izglītības kvalitāti, 22% min kvalitatīvu mācību grāmatu un materiālu trūkumu, bet 20% uzsver, ka bērnam nav nodrošināta droša emocionālā un fiziskā vide.
Interešu izglītībā galvenās problēmas ir pārāk mazs piedāvājums vai ierobežotas iespējas, grūtības saskaņot nodarbību grafikus ar ģimenes un skolas ritmu un augstas izmaksas.
Tāpat 29% aptaujāto norāda, ka esošais mājoklis ir pārāk mazs vai privātā telpa nav pieejama visiem ģimenes locekļiem, savukārt 26% uzsver lielu finansiālo slogu, ko rada mājokļa uzturēšanas un komunālie maksājumi.
Salīdzinot ar 2024. gada aptauju, būtiski pieaugusi vecāku apmierinātība ar pašvaldību līdzfinansējuma apjomu privātajiem bērnudārziem. Savukārt ģimeņu apmierinātība ar ēdināšanu skolās - gan ēdināšanas kvalitāti, gan cenu - ir samazinājusies, turklāt aptaujas rezultāti liecina, ka bērni nereti neēd bērnudārza un skolas nodrošinātās pusdienas. Vienlaikus 27% ģimeņu norāda uz ēdiena nesabalansētību vai neatbilstošu kvalitāti.
Pētījuma laikā domnīcās izskanējusi doma, ka nepieciešams izstrādāt vienotu standartu mājokļa kritērijiem, nosakot minimālās kvalitātes prasības, lai sociālo dzīvokļu saņēmējiem tiktu nodrošināti cilvēcīgi dzīves apstākļi. Izskanējis arī priekšlikums paplašināt pieejamos īres dzīvokļus ar samērīgām izmaksām, īpašu uzmanību pievēršot ģimenēm ar bērniem un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes.
Bērnudārzu kontekstā 23% vecāku min pedagogu trūkumu, bet 20% - atbalsta speciālistu, piemēram, logopēdu, psihologu un asistentu, nepietiekamību.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM), Bērnu lietu sadarbības padomes sēdē prezentētajā pētījuma ziņojumā pausts, ka kopumā ģimenes ar bērniem Latvijā ir drīzāk apmierinātas ar pamatvajadzību nodrošināšanu.
Pētījums gan rādot, cik atšķirīga ir ģimeņu ar bērniem ikdiena Latvijā, konstatējusi LM. Kamēr daļa spēj nodrošināt bērniem drošu mājokli, kvalitatīvu izglītību un veselīgu uzturu, citām ģimenēm, īpaši viena vecāka, ģimenēm ar zemākiem ienākumiem, kā arī ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un ģimenēm, kurās aug bērni ar mācīšanās un uzvedības traucējumiem, pamatvajadzības regulāri paliek neapmierinātas, signalizējot par pārmaiņu nepieciešamību ģimeņu atbalsta politikā gan valsts gan pašvaldību līmenī.
Sēdē izskanējuši priekšlikumi veikt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai pašvaldībām skaidri noteiktu pienākumu nodrošināt agrīnās intervences un prevences sociālos pakalpojumus ģimenēm, nevis reaģēt tikai uz jau saasinātiem gadījumiem, kad bērns nonācis ārpusģimenes aprūpē.
Padomē ticis aktualizēts arī jautājums par skolēnu kavējumu pieaugušo apjomu un to ietekmi uz mācību sasniegumiem, uzsverot, ka Latvijā kavējumu pārvaldība šobrīd ir "salīdzinoši liberāla" un nav vienotas kārtības, kā tos attaisnot vai savlaicīgi reaģēt uz ilgstošu neapmeklēšanu.
Dalībnieki norādījuši, ka kavējumi jāuztver ne tikai kā disciplīnas pārkāpums, bet arī kā agrīns signāls par iespējamu risku bērna labklājībai, veselībai vai ģimenes grūtībām, tāpēc nepieciešama ciešāka sadarbība starp izglītības, veselības un sociālās jomas institūcijām.
Pārrunāti arī plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredz ierobežot izglītības ieguvi tālmācībā jaunākajās klasēs, vienlaikus saglabājot šo formu kā izņēmumu bērniem ar smagām veselības problēmām, diasporas ģimeņu bērniem vai bērniem ilgstošos sociālās rehabilitācijas pakalpojumos.
Padomes dalībnieki atbalstījuši nostāju, ka klātienes izglītība ir bērna interesēm atbilstošākais pamata risinājums, savukārt tālmācībai un kombinētajām formām jābūt mērķētiem atbalsta instrumentiem skaidri definētām bērnu grupām, nodrošinot, lai neviens bērns neizkrīt no izglītības sistēmas.
Topošās māmiņas pētījumā norādījušas uz nepieciešamību pēc plašākas informācijas un atbalsta. Tā, piemēram, aicināts izveidot vienotu, viegli pieejamu informācijas sistēmu topošajiem vecākiem, nodrošināt praktiskus, saprotamus un viegli pieejamus atbalsta mehānismus dzemdību un pēcdzemdību periodā. Rosināts arī plānot pasākumus, kas samazina reģionālās nevienlīdzības riskus ģimenēm ar bērniem un nodrošināt uzticamu kontaktpersonu, pie kuras var vērsties ar jautājumiem un padomiem dzemdību un pēcdzemdību periodā.
Kopumā aptaujā piedalījušās 1007 ģimenes Latvijā, kurās ir nepilngadīgi bērni vecumā līdz 18 gadiem.
Aptauju organizēja biedrība "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" sadarbībā ar socioloģi Viju Kinnu.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot ģimeņu apmierinātību un nepiepildītās vajadzības attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) Eiropas Garantiju bērniem, kas vērsta uz bērnu tiesību aizsardzību un labbūtības uzlabošanu. Tā izveidota, lai garantētu, ka visas ES dalībvalstis nodrošina ikvienam bērnam piekļuvi pamatpakalpojumu kopumam - veselīgam uzturam, kvalitatīvai izglītībai, pienācīgam mājoklim un pieejamai veselības aprūpei.
