Latvijā 11% iedzīvotāju savu finansiālo stāvokli vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, un viņiem ikdienā ir grūtības segt pamatizdevumus, un turklāt daļai regulāri jāaizņemas, lai nodrošinātu ikdienas vajadzības, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 34% Latvijas iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu, spēj segt ikdienas izdevumus un reizēm arī veidot uzkrājumus, savukārt 6% savu situāciju raksturo kā ļoti labu - var atļauties visu nepieciešamo un regulāri veidot uzkrājumus.
Demogrāfiski vispozitīvāk savu finansiālo situāciju vērtē iedzīvotāji 40-49 gadu vecumā - šajā grupā līdz 45% respondentu norādījuši, ka viņu finanšu stāvoklis ir labs vai ļoti labs. Šī vecuma grupa bieži raksturojama ar stabilu nodarbinātību, augstākiem ienākumiem un lielāku profesionālo pieredzi, kas kopumā var veicināt pozitīvāku pašvērtējumu. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem savu finansiālo situāciju pārsvarā raksturo kā apmierinošu - šādu atbildi snieguši aptuveni puse aptaujāto.
Aptaujā secināts, ka iedzīvotāju finansiālais vērtējums ir atkarīgs arī no dzīvesvietas. Vispārliecinātākie par savu finanšu situāciju ir Rīgas reģiona iedzīvotāji, kur gandrīz puse savu finanšu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Savukārt vismazāk pārliecināti ir Latgales iedzīvotāji, kur tikai 28% savu situāciju vērtē kā labu vai ļoti labu. Arī bruto darba samaksas rādītāji par pilnas slodzes darbu liecina, ka vislielākā vidējā bruto darba samaksa ir Rīgas reģionā - 1980 eiro, savukārt viszemākā Latgalē - 1317 eiro.
Aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji, kuri saņem algu no 1251 eiro, savu finanšu situāciju biežāk vērtē kā labu vai ļoti labu. Turklāt starp sievietēm un vīriešiem būtisku atšķirību nav.
"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada pirmajā pusgadā vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1342 eiro un gada laikā pieauga par 11%, nodrošinot 7% reālu pieaugumu. Sagaidāms, ka algu kāpums turpināsies arī nākamgad. Tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju palielina uzkrājumus, un Latvijas Bankas dati liecina, ka tie sasnieguši 12,5 miljardus eiro.
Strautiņš pauž, ka algas tiešām aug, un daļai sabiedrības aug arī uzkrājumi. Tajā pašā laikā aug arī atsevišķi izdevumi, kas var ietekmēt iedzīvotāju iespējas uzkrāt vai uzkrāt tik daudz, cik patiesībā gribētos. Dati par mājsaimniecību noguldījumu dinamiku liecina, ka uzkrājumu apmērs svārstās sezonāli, piemēram, decembrī uzkrājumi palielinās, kas varētu būt saistīts ar prēmiju saņemšanu, tam seko kritums janvārī. Tomēr kopumā šīs svārstības vairāk atspoguļo iedzīvotāju tērēšanas paradumus, nevis būtiskus finansiālos šķēršļus uzkrājumu veidošanai vai tiešu ietekmi no apkures sezonas sākšanās rudenī un ziemā.
Strautiņš norāda, ka daļai iedzīvotāju šis laiks var kļūt par apgrūtinājumu, tomēr apkures sezonā uzkrājumos var būt redzams pat pieaugums. Šogad nozīmīgs izdevumu kāpuma virzītājs ir bijušas cenas, piemēram, pārtika, taču strauji aug arī pakalpojumu cenas, kas lielā mērā ir pašu iedzīvotāju ienākumu pieauguma efekts.
"Eurostat" dati liecina, ka 45% Latvijas iedzīvotāju nespētu segt neparedzētus izdevumus, kas kopumā sakrīt ar to iedzīvotāju skaitu, kas aptaujā savu finanšu situāciju vērtē kā apmierinošu. Strautiņš norāda, ka šāda situācija nav spoža, tomēr ir vērojamas arī pozitīvas tendences - šo iedzīvotāju daļa pamazām sarūk. Arī Eiropas Komisijas aptauja par patērētāju noskaņojumu iezīmē tendenci, ka Latvijas iedzīvotāju iespēja uzkrāt nākamajos 12 mēnešos ir vēsturiski augstākajā līmenī.
Strautiņš skaidro, ka iedzīvotājiem līdzās citiem paradumiem par prioritāti vajadzētu mēģināt likt arī uzkrājumu veidošanu ne tikai neparedzētiem gadījumiem, bet ilgtermiņā, jo finansiālā drošība ir būtiska vērtība un svarīga dzīves kvalitātes sastāvdaļa.
"Šādu drošību var nopirkt, atsakoties no nereti impulsīviem, nepārdomātiem pirkumiem. Mums jāmācās izvēlēties to, kas patiesi stiprina mūsu drošības sajūtu nākotnē," atzīst ekonomists.
"Luminor Bank" aptauja veikta 2025. gada novembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija", kopumā aptaujājot 1002 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
