Mediju atbalsta fonda (MAF) nacionālo mediju konkursā plānots mainīt finansējuma sadalīšanas kārtību, pārejot no līdzšinējās finansējuma sadales starp mediju veidiem uz "atvērtu, konkurenci un kvalitāti veicinošu konkursa modeli", pavēstīja Kultūras ministrijā (KM).
KM un Mediju politikas konsultatīvā padome ir pabeigusi darbu pie MAF konkursu nolikumu jaunajām redakcijām, kuras 5. decembra sēdē tiks izskatītas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes sēdē.
Konkursi MAF ietvaros tiek rīkoti ar mērķi atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga, informatīvi izglītojoša satura veidošanā un stiprināt nacionālo kultūrtelpu latviešu valodā, atbalstot nekomerciālas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas radīšanu medijos, kuras uzdevumi ir stiprināt Satversmē noteiktās vērtības, valstisko apziņu, latvisko kultūrtelpu, kritisko domāšanu.
Izmaiņas paredz atteikties no līdzšinējā MAF finansējuma sadalījuma pa mediju tipiem - drukātajai presei, radio, televīzijai un interneta medijiem, piedāvājot vienotu konkursu visiem nacionālajiem medijiem. Tas nozīmēs, ka turpmāk mediji konkurēs vienā grupā, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs sabiedriski nozīmīga satura kvalitāte un ietekme, nevis medija formāts.
Priekšlikuma mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un pielāgoties mūsdienu mediju vides realitātei, kur robežas starp mediju veidiem ir izplūdušas, argumentē KM, kuras skatījumā izmaiņas konkursu padarīšot atbilstošāku mūsdienu mediju videi, konkurētspējīgāku un nodrošinās vienlīdzīgākas iespējas visiem pretendentiem.
Ministrija uzskata, ka izmaiņas stiprinās sabiedriski nozīmīga, oriģināla un latviešu valodā veidota satura pieejamību, veicinās kvalitatīvu, profesionālu, atbildīgu un redakcionāli neatkarīgu žurnālistiku, kā arī sekmēs nacionālās kultūrtelpas un demokrātiskas sabiedrības attīstību. Jaunā konkursa pieeja ir būtisks solis uz priekšu MAF darbības efektivitātei un mediju vides stiprināšanai, apgalvo KM.
KM atzīmē, ka pie MAF nolikumu pilnveides strādāts kopš vasaras, konsultējoties ar virkni nozares pārstāvju - Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, Latvijas Preses izdevēju asociāciju, Latvijas Reģionālo mediju asociāciju, Latvijas Žurnālistu asociāciju, Latvijas Reklāmas asociāciju, TV Neatkarīgo producentu asociāciju, Baltijas Mediju izcilības centru, Latvijas Mediju ētika padomi, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Darba devēju konfederāciju, lielākiem interneta medijiem un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.
Darba gaitā notikušas sešas paplašinātas diskusijas ar mediju nozares profesionāļiem un ekspertiem, virkne individuālās tikšanās, kā arī sasauktas četras KM Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdes.
Kā ziņots, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija un Latvijas Reģionālo mediju asociācija, kas apvieno elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un preses izdevējus, pauž kategoriskus iebildumus pret izmaiņām, savukārt atbalstu tām paudusi Latvijas Žurnālistu asociācija un Latvijas lielākie interneta mediji - AS "Delfi" un SIA "Tvnet grupa".
