Pēdējos gados vidējais cilvēku mūža ilgums pasaulē pieaug, bet vienlaikus dzimstība samazinās. Tas maina līdzsvaru starp strādājošo iedzīvotāju skaitu un pensionāriem. Jau tagad Latvijā iedzīvotāju īpatsvars, kas vecāki par 65 gadiem, veido apmēram 22%. Un jau tagad pensionāri saskaras ar grūtībām iegādāties nepieciešamās zāles.
Daudzās Eiropas Savienības valstīs vecāka gadagājuma cilvēki ir spiesti dzīvot uz nabadzības robežas, nespējot atļauties visus nepieciešamos ikdienas produktus, tostarp zāles. Šī problēma ir aktuāla arī Latvijā. Īpaši apstākļos, kad runa nav par ātru pensiju paaugstināšanu, bet veselības budžetā novērojams ilgstošs deficīts.
Ar vecumu palielinās hronisko slimību skaits
Hroniskās slimības, tostarp cukura diabēts, nieru slimības un sirds un asinsvadu slimības, jau tagad ir viena no lielākajām sabiedrības veselības problēmām. Un tiek prognozēts, ka to skaits tikai pieaugs. Pētījums, kas publicēts 2024. gadā žurnālā European Journal of Preventive Cardiology, prognozē, ka kopējā sirds un asinsvadu slimību izplatība pasaulē līdz 2050. gadam var palielināties par 90%, bet kopējā mirstība no tām - par 73,4%.
Jau tagad Latvijas pensionāri saskaras ar grūtībām iegādāties nepieciešamās zāles, bet veselības aprūpes sistēma - ar iespēju palielināt budžetu kompensējamām zālēm. Nākotnē, pieaugot hronisko slimību skaitam, būs nepieciešami lieli līdzekļi ne tikai no pacientu maciņiem, bet arī no valsts budžeta. Bet runa nav tikai par zālēm hronisku slimību ārstēšanai. Līdzīga situācija skars arī, piemēram, onkoloģiskos pacientus, jo saslimstības rādītāji ar šīm slimībām arī strauji pieaug.
Ņemot vērā šīs tendences, var secināt, ka, raugoties nākotnē, ir jādomā gan par zāļu pieejamību pacientiem, gan par budžeta ilgtspējas jautājumiem. Plānojot ne tikai līdzekļu piesaisti, bet arī to efektīvu sadali. Tajā skaitā - ir nepieciešams turpināt veidot budžetu kompensējamām zālēm, balstoties uz ekonomiski izdevīgākajām zālēm, kas pieejamas plašai sabiedrībai. Tas ļaus novirzīt līdzekļus citām svarīgām pakalpojumu jomām - profilaksei, diagnostikai un pacientu rehabilitācijai.
Zāļu trūkst jau šodien. Kas notiks nākotnē?
Vēl viena veselības apdraudējuma avots iedzīvotājiem ir zāļu trūkums, kas jau tagad novērojams visā Eiropā. 2024. gada aptaujas dati rāda, ka visas Eiropas valstis saskaras ar zāļu piegādes traucējumiem. Trūkst ne tikai specifisku vai retu preparātu, bet arī plaši pielietotu zāļu - 96% valstu ziņoja par grūtībām ar zāļu nodrošināšanu, kas paredzētas sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Nākotnē, palielinoties pacientu skaitam, šī situācija var tikai pasliktināties.
Zāļu trūkuma iemesli ir ļoti dažādi. Tas ir gan izejvielu krīze, ko izraisījusi Covid-19, gan cenu pieaugums par gāzi, elektrību un transportu, īpaši pastiprinājies mūsu reģionā Krievijas uzbrukuma Ukrainai dēļ. Salīdzinājumam - pēdējo gadu laikā gaisa pārvadājumu izmaksas zālēm pieaugušas par 30%, bet jūras pārvadājumu izmaksas - par 600%. Tas var padarīt zāles mazāk pieejamas, izjaucot piegādes ķēdes.
Situācija plaši skar arī ģenēriskās zāles, kas pēdējos gados veido apmēram 76% no visām Latvijā izmantotajām zālēm. To ražošana var sākties pēc oriģinālo zāļu patentu izbeigšanās, un tās nodrošina līdzvērtīgu terapeitisko efektu, izmantojot tikai 46% no kopējā budžeta, kas paredzēts zālēm.
Problēma ir arī neliels zāļu ražotāju skaits. Saskaņā ar Medicines for Europe datiem 66% gadījumu zāļu nepieejamības iemesls bija tieši tas. 2024. gadā 47% ģenērisko zāļu Eiropā ražoja tikai viena kompānija, 22% - divas kompānijas, bet 12% - trīs kompānijas. Bailīgi domāt, ka šiem dažiem ražotājiem jāapmierina visu valstu vajadzības. Attiecīgi, ja tiks pārtraukta vismaz viena ražošanas ķēdes saite, zāļu piegāde būs apdraudēta. Pēdējie dati rāda, ka ražotāju skaita samazināšanās dēļ arvien biežāk pazūd ģenēriskās zāles, kas bija pieejamas tirgū vēl pirms 10 gadiem. Šis samazinājums īpaši skar tādas jomas kā vēža ārstēšana un antibiotiku pieejamība, palielinot zāļu trūkuma risku un apdraudot pacientu iespējas saņemt dzīvībai svarīgu ārstēšanu.
Viens no galvenajiem ražotāju skaita samazināšanās iemesliem ir zāļu cenu veidošanas politika Eiropā. Zāļu ražošanas izmaksas pieaug, bet valsts budžets, kas tam paredzēts, - nē. Rezultātā dažu konkrētu zāļu ražošana noved pie finansiāliem zaudējumiem, un uzņēmumi no tām atsakās. Piemēram, pieejamība vienai zālēm olnīcu vēža un mazo šūnu plaušu vēža ārstēšanai no 2015. līdz 2023. gadam samazinājās par 49%. Ja netiks risināta problēma, tad nākotnē šādu zāļu var kļūt arvien vairāk.
Eiropas pieeja vai ko mēs varam darīt Latvijā?
Daudzās Eiropas valstīs valdības jau meklē veidus, kā nodrošināt iedzīvotājiem pastāvīgu piekļuvi nepieciešamajām zālēm. Tā, piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā jau uzsākuši kompensācijas mehānisma pārskatīšanu, cenšoties novērst to iznākšanu no tirgus. Tikmēr Francija koncentrējusies uz vietējo uzņēmumu atbalstu, lai daļu nepieciešamo zāļu varētu ražot uz vietas. Līdzīgas risinājumus meklē arī Portugālē, Čehijā un citās Eiropas valstīs.
Visas šīs valstis vieno lēmumu pieņēmēju apņēmība atrast risinājumu problēmai. Bez budžeta palielināšanas kompensējamām zālēm un tālredzīga plānošanas, tostarp bez ražotāju atbalsta, mēs varam nonākt situācijā, kad zāļu trūkums ilgtermiņā apdraudēs ne tikai seniorus, bet arī visu sabiedrību kopumā.
Atstāt komentāru