Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pagājuši gandrīz četri gadi. Tomēr Latvijas publiskās bibliotēkas joprojām iegādājas grāmatas, kas izdotas Krievijā un Baltkrievijā, ziņo sabiedriskie mediji.
Lai gan Krievijā izdotu grāmatu skaits bibliotēku krājumos kopš kara sākuma pakāpeniski samazinās, to iegāde turpinās, un ne visas bibliotēkas ir gatavas reaģēt uz aicinājumu neiegādāties izdevumus no agresorvalstīm, vēsta Latvijas Televīzijas programma «De facto».
Ādažu vidusskola pēc skolotāja ieteikuma iegādājusies Pāvela Voļas romānu “Petters. Kalnu bērni”, kas izdots Maskavā 2023. gadā, izmantošanai interešu nodarbībās krievu valodā.
“Mērķis ir saglabāt mazākumtautību kultūras identitāti — zināšanas par kultūru, vēsturi un valodu. Es pieļauju, ka skolotājs šos programmas uzdevumus nostiprina, izmantojot daiļliteratūru un konkrētās grāmatas saturu,” saka skolas direktore Solvita Vasiļevska.
Taču grāmatas recenzijās Krievijas tīmekļa vietnēs norādīts, ka izdevums pusaudžiem “veido pozitīvu Krievijas specdienestu tēlu”. Galvenais varonis romānā ir apbalvots ar Svētā Vladimira ordeni un ceļo pa Krieviju divu specdienestu darbinieku — viena pensionēta, viena aktīva — pavadībā.
Ādažu vidusskolas direktore tagad atzīst:
“Man tā ir savā ziņā mācība, jo ikdienas dzīvē par to pat nedomājam. (…) Mēs esam pret vardarbību, kas notiek kaimiņvalstīs, un nekādā veidā negribam propagandēt kādus biznesa vai politiskus aspektus. Šajā gadījumā domājām tikai par bērnu izglītību.”
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzskata, ka skolām nekādā gadījumā nevajadzētu iegādāties un izmantot grāmatas, kas izdotas Krievijā pēc 2022. gada. Kultūras ministrija aicinājumu pārtraukt jebkādu sadarbību ar Krieviju izplatīja bibliotēku iekšējā komunikācijas sistēmā jau drīz pēc kara sākuma. Krievijas izdevniecību jaunumi bibliotēku plauktos kopš tā laika pakāpeniski samazinājās, taču nav pilnībā pazuduši.
Piemēram, Latgales Centrālā bibliotēka veikusi savu fondu izvērtēšanu un kārtošanu. Tā vairs neiegādājas Krievijā radītu oriģinālliteratūru, taču turpina iegādāties ārvalstu autoru darbu tulkojumus, kas izdoti Krievijas izdevniecībās.
Bibliotēkas vadītājas vietniece Anna Pakere skaidro: “Mēs visu redzējām, dzirdējām un sapratām, un mums bija jāizlemj, kā rīkoties tālāk. Viss notika pakāpeniski, ne ātri. Es melotu, ja teiktu, ka mēs kaut ko strauji mainījām uzreiz. Nē, bet tagad jau daudz kas ir mainījies.”
