Latvijā pērn izglītību un mācības priekšlaicīgi pametušo jauniešu īpatsvars vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem bija 7,9%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES), liecina jaunākais Eiropas Komisijas ziņojums "Izglītības un mācību pārskats 2025".
Tas ir zemāks gan par ES vidējo līmeni 9,3%, gan arī par ES noteikto mērķi, kas paredz, ka līdz 2030. gadam priekšlaicīgi mācības pametušo īpatsvaram jābūt mazākam par 9%.
Kā uzsvērts pārskatā, lai nodrošinātu vienlīdz labas iespējas visiem skolēniem, izglītības politikas veidotāji Latvijā aizvien vairāk pievērš uzmanību mācību kvalitātes uzlabošanai. Latvijas skolēni uzrāda salīdzinoši labus rezultātus pamatprasmju jomā - lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs -, un izglītības sistēma kopumā tiek raksturota taisnīga un iekļaujoša.
Īpaši pozitīvi ir tas, ka sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošo skolēnu īpatsvars, kuriem izdodas sasniegt labus rezultātus vismaz vienā no jomām, pārsniedz ES vidējo rādītāju, norāda ziņojuma autori.
Latvijā ir arī viena no mazākajām sociālekonomiskajām plaisām vāju sasniegumu ziņā matemātikā - 28 procentpunkti, kamēr ES vidēji tie ir 37,1 procentpunkts. Tas nozīmē, ka skolēnu sekmes Latvijā mazāk ietekmē ģimenes ienākumu līmenis, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas valstīm.
Kopš 2012. gada vāju sekmju rādītāji lasīšanā, matemātikā un zinātnē Latvijā stabili saglabājušies zem ES vidējā, un valsts ierindojas starp ES līderēm zinātnes jomā vidējās izglītības posmā. Tomēr eksperti atzīmē, ka augstāko sasniegumu skolēnu īpatsvars - to, kuriem ir izcili rezultāti visās trijās jomās - jau desmit gadus ir zem ES vidējā līmeņa.
Eiropas Komisijas "Izglītības un mācību pārskats" sniedz padziļinātu analīzi un datus par izglītības sistēmu sniegumu, taču papildus informē arī par valstu progresu ceļā uz Eiropas valstu kopīgi noteikto Eiropas izglītības telpas mērķu sasniegšanu.
