Pagājušajā nedēļā daudziem strādājošajiem bija sešas darba dienas pēc kārtas. Toties pirmdiena, 17. novembris, viņiem būs brīvdiena. Jau zināms, ka nākamgad arī būs divas pārceltās darba dienas. Kādi ir darba dienu pārcelšanas ieguvumi un riski?
Pēc sestdienas, 8. novembra, kas tika pasludināta par darba dienu, sociālajos tīklos parādījās daudz ierakstu, kuru autori atzina, ka strādāt sešas dienas pēc kārtas ir grūti, raksta Otkrito.lv. Skolēni arī bija neapmierināti ar nodarbībām sestdienā. Tomēr Labklājības ministrijā, kas atbild par darba dienu pārcelšanu, paziņoja, ka nav saņēmuši sūdzības par mainīto darba un brīvdienu kalendāru. Ministrijas pārstāvis Egils Zariņš uzsvēra, ka pārceltās darba dienas ir obligātas tikai valsts iestādēm, ziņo LSM.lv.
„Ministru kabinets nevar norādīt privātajam sektoram, kad tam jāstrādā. Pašvaldību iestādēm tas arī ir ieteikums. Bet, būsim objektīvi — nav šaubu, ka lielākā daļa, īpaši neprivātās struktūras, pielāgojas un ievēro šo ieteikumu,” sacīja ministrijas pārstāvis.
Piemēram, skolas, kuras izveidojušas pašvaldības vai ir privātas, varētu strādāt pēc parastā kalendāra. Bet lielākajā daļā gadījumu pašvaldību iestādes atspoguļo valsts pārvaldes praksi un seko tiem pašiem noteikumiem, norādīja Zariņš.
Skaidrojot darba dienu pārcelšanas iemeslus, viņš teica: „Dažreiz, ja nepārcel, sanāk sliktāk. Piemēram, brīvdienas — sestdiena un svētdiena — tad viens darba diena, un pēc tam Līgo un Jāņu diena. Cilvēkiem būtu speciāli jāatgriežas tikai viena darba diena dēļ. Tas rada slodzi uz infrastruktūru, riskus uz ceļiem, neskaidrību. Tāpēc ir praktiskāk pārcelt šo vienu darba dienu.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris norādīja, ka pārceltās darba dienas ir mazāk produktīvas, bet arī viena darba diena starp brīvdienām nebūtu pārāk efektīva.
Uzņēmēji ņem vērā valdības ieteikumus par darba dienu pārcelšanu, ja tas ļauj darbības specifika.
„Pirmkārt — tie uzņēmumi, kuru darbs ir cieši saistīts ar valsts iestādēm. Ja bieži jāsazinās ar valsts struktūrām, šādi uzņēmumi orientējas uz valsts sektora grafiku un pielāgo savu darbu tam. Bet ir arī tādi uzņēmumi, kas strādā autonomi, un viņiem galvenais nav valsts iestāžu kalendārs, bet klientu pieejamība,” skaidroja LTRK pārstāvis.
Piemēram, veikali parasti nemaina grafiku vai maina to minimāli, jo galvenais klientu plūsma ir tieši brīvdienās. Uzņēmumi, kas strādā starptautiskajā tirgū, neņem vērā valdības lēmumus par darba dienu pārcelšanu — uz viņu klientiem un partneriem Latvijas svētki neietekmē. LTRK uzskata, ka svētku un darba dienu pārcelšana ir kļuvusi pārāk bieža. Runājot par darba dienu pārcelšanas ietekmi uz ekonomiku, Lielpēteris apgrūtināja, tomēr ietekme, viņaprāt, noteikti ir. Viņš piedāvā kādā gadā vispār nepārcelt darba dienas un pēc tam salīdzināt efektu.
Bet ne tikai privātais bizness dažreiz strādā pēc parastā kalendāra. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sniedz plānotas ambulatorās pakalpojumus, neņemot vērā darba dienu pārcelšanu. Tāpēc poliklīnika 8. novembrī nestrādāja, bet rīt strādās kā jebkurā citā pirmdienā.
Slimnīcā paskaidroja, ka pacienti reģistrējas vizītēm dažreiz pat gadu iepriekš. Darba dienas pārcelšana radītu neskaidrību, atceltas vizītes, garākas rindas un nopietnus neērtības. Aprūpes direktore Inese Budzila atzīmēja, ka stacionārs un administrācija parasti arī neņem vērā pārceltās brīvdienas. „Lai nodrošinātu pacientam pakalpojumu, visiem patiešām ir jāstrādā saskaņoti. Mēs nevaram atstāt pacientus bez zālēm uz četriem–pieciem dienām vai nereģistrēties uz steidzamām situācijām. Ja kāds šajā brīdī atpūšas, mēs vienkārši nevarēsim veikt darbu,” sacīja Budzila.
Ir zināms, ka 2026. gadā pārceltās darba dienas būs 2. janvāris un 22. jūnijs.
Atstāt komentāru