Kā raksta la.lv, atsaucoties uz advokāta Jāņa Dzanuska skaidrojumiem materiālā Latvijas TV24, valsts svētku sezona atkal paceļ mūžīgo jautājumu: kā pareizi izturēties pret valsts simboliem, lai nejauši nepārkāptu likumu?
Šajās dienās Latvija grimst sarkanbalti: karogi uz mājām, mazi nozīmītes uz apģērba, lentītes uz somām, mini karodziņi uz automašīnām. Cilvēki rotā gan sevi, gan pilsētu - un tieši šādos brīžos rodas jautājums: kur ir robeža starp cieņu un pārkāpumu?
“Tas nav tikai audums - tas ir valsts pašcieņas simbols”
Advokāts atgādina: valsts karogs, ģerbonis un himna Latvijā ir īpašā juridiskā aizsardzībā. Par tīšu publisku karoga vai ģerboņa apvainošanu saskaņā ar Krimināllikumu var draudēt līdz trim gadiem cietumā, piespiedu darbi vai naudas sods.
Ir arī administratīvie sodi - piemēram, par to, ka kāds izkāris izbalējušu, netīru vai stipri saplēstu karogu.
Bet vissvarīgākais ir saprast, kas tieši tiek uzskatīts par necieņu.
Pēc advokāta teiktā, tiesībaizsardzības iestādes skatās uz trim faktoriem:
Vai bija nodoms - vai cilvēks vēlējās apvainot simbolu.
Vai tas notika publiski - t.i., sabiedrības redzeslokā.
Vai simbols tika izmantots neatbilstošā veidā - kā provokācija, reklāma, kostīms, parodija.
Vispazīstamākie gadījumi
la.lv atgādināja skaļu stāstu no desmit gadiem atpakaļ, kad vīrietis aizdedzināja karogu un ievietoja video ar apvainojumiem - viņš saņēma nosacītu sodu.
Ir arī citādi. Tādējādi peldkostīma izmantošana Latvijas karoga krāsās tika atzīta par neētisku, bet ne noziegumu, jo nebija nodoma kādu apvainot.
Tas pats attiecas uz nozīmītēm, lentītēm vai maziem karodziņiem, kas piestiprināti pie apģērba vai automašīnas. Izmest netīru vai saplēstu nozīmīti atkritumos nav noziegums - ja cilvēks to nedara kā publisku necieņas demonstrāciju.
Galvenais kritērijs - nodoms un publiskums.
Bet ko darīt, ja karogu apvaino ārzemēs?
Advokāts skaidro: ja to dara ārzemnieks - Latvija neko nevar izvirzīt, jo darbība notiek citas valsts jurisdikcijā.
Bet, ja to pašu izdara Latvijas pilsonis, pat ārzemēs, viņš var tikt saukts pie atbildības, jo apvainojums ir vērsts pret valsti.
Ko raksta lasītāji
Komentāru zem raksta la.lv bija daudz - un tie bija diezgan emocionāli.
Viens atbalsta stingras normas: “Karogs - tas ir simbols, ar to jāizturas nopietni.” Citi uzskata, ka Latvijas sabiedrība dažreiz pārspīlē: “Lai labāk cilvēki nēsā simboliku, nekā aizmirst par svētkiem.”
Trešie joko, ka drīz nāksies jautāt atļauju, pirms piespraust lentīti pie mēteļa. Ir arī tādi, kas aicina uz veselo saprātu: “Svarīga ir cieņa, nevis raganu medības.”
Kā uzsver advokāts, valsts simboli - tas nav aksesuārs, bet daļa no nacionālās pašcieņas.
Bet likums soda nevis par nejaušām kļūdām, bet par demonstratīvu necieņu.
Un galvenais - atcerēties mēru, veselo saprātu un cieņu, lai svētki patiešām apvienotu cilvēkus, nevis pārvērstos par konfliktu avotu.
