Dzīves ilgums pieaug, sabiedrība noveco, un jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu kļūst arvien neizbēgamāks — ne tikai Latvijā, bet arī visā Rietumu pasaulē. Profesors Henrijs Kalķis uzsver: novecošana šodien — tas nav aktīvās dzīves beigas, bet jauna tās nodaļa.
TV24 raidījumā «Preses klubs» Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kalķis norādīja, ka sabiedrības novecošana un dzīves ilguma palielināšanās būtiski maina priekšstatu par aktīvo dzīves posmu un par to, cik ilgi cilvēks var palikt darbspējīgs. «Es gribu uzsvērt, ka tā nav tikai Latvijas problēma. Tā ir Eiropas, Amerikas un daudzu citu valstu problēma. Dzīves ilgums pieaug, dzīves kvalitāte uzlabojas,» skaidroja Kalķis.
Viņš uzsvēra, ka šodien novecošana vairs netiek uztverta kā pasīvs dzīves posms, bet drīzāk kā iespēja turpināt attīstību un piedalīties sabiedriskajā dzīvē pat pēc tradicionālā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.
«Ja paskatāmies uz citu Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem, novecošana vairs nenozīmē, ka mēs nodzīvojam līdz pensijai un viss — saņemam pabalstus un dzīvojam mierīgi. Tagad cilvēki domā ilgtermiņā, cenšas saprast, kā attīstīties, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu darbspēju un paliktu pilnvērtīgi sabiedrības locekļi,» atzīmēja profesors.
Pēc Kalķa teiktā, ekonomiskā situācija un demogrāfiskās tendences noved pie tā, ka pensionēšanās vecumu, iespējams, nāksies paaugstināt: «Es domāju, ka tas būs neizbēgami, ņemot vērā visus ekonomiskos faktorus — pensionēšanās vecumu nāksies paaugstināt. Objektīvi runājot, cilvēki dzīvo ilgāk, saglabā darbspēju, un daudzi tiešām vēlēsies turpināt strādāt.»
Atstāt komentāru