Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tieši veselības aprūpes pieejamība ir joma, kurā nepieciešami vissteidzamākie uzlabojumi.
Veselības aprūpe, ekonomiskā drošība un labi apmaksāts darbs – tās ir trīs galvenās jomas, kurās Latvijas iedzīvotāji sagaida vislielākos uzlabojumus, atklāts profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY veiktajā Baltijas mēroga pētījumā*. Rezultāti iezīmē kopīgu tendenci: sabiedrības rūpes galvenokārt ir saistītas ar fundamentālo drošību – spēju parūpēties par sevi un saviem tuviniekiem. Aptauja parāda, ka šo pamatvajadzību nodrošināšana ir izšķiroša, lai celtu iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi Latvijā.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (66 %) uzskata, ka tieši veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte ir joma, kurā nepieciešami vissteidzamākie uzlabojumi. Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņos – Lietuvā to norāda 69 %, bet Igaunijā 58 % aptaujāto.
Diskusijas par valsts budžetu un nepieciešamību palielināt veselības aprūpes finansējumu atspoguļo sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Iedzīvotāji skaidri norāda uz sistēmiskām problēmām – rindām pie ārstiem, ģimenes ārstu noslodzi un medikamentu pieejamību. Tomēr, neskatoties uz kritiku, uzticība veselības aprūpes sistēmai Latvijā saglabājas augsta – 77,3 %. Tas atklāj paradoksu: iedzīvotāji tic sistēmai, bet vienlaikus sagaida no tās daudz vairāk, nekā šobrīd tiek nodrošināts. Valdības iecerētie uzlabojumi, tostarp jaunu metodisko centru attīstība, var palīdzēt pietuvināt sistēmu sabiedrības gaidām.
Otrajā vietā sabiedrības dienaskārtībā ir ekonomiskā drošība un paredzamība. Teju puse Latvijas iedzīvotāju (45 %) vēlas, lai valsts aktīvāk stimulētu ekonomiku un atbalstītu vietējos uzņēmējus. Šīs gaidas skaidrojamas ar ikdienā jūtamo cenu spiedienu un 2025. gadam prognozēto mēreno ekonomikas izaugsmi. Tas sabiedrībai rada vēlmi pēc straujākas un dinamiskākas attīstības.
Trešā svarīgākā joma ir nodarbinātība – 37 % aptaujāto uzsver nepieciešamību pēc vairāk labi apmaksātām darba vietām un karjeras izaugsmes iespējām. Darba tirgus tendences šogad rāda, ka, lai gan vakanču skaits ir nedaudz samazinājies, darba ņēmēji ir kļuvuši aktīvāki labāka atalgojuma un izaugsmes iespēju meklējumos. Tas signalizē par nepieciešamību darba devējiem un valstij kopumā radīt konkurētspējīgus darba apstākļus.
“Šie dati skaidri parāda, ka sabiedrības dienaskārtības augšgalā ir fundamentālas vajadzības – veselība un ekonomiskā drošība. Cilvēki vēlas justies droši par savu un savu tuvinieku nākotni,” norāda Zane Martinsone, EY Biznesa konsultāciju pakalpojumu direktore. “Pētījums iezīmē skaidras prioritātes, un mērķtiecīga rīcība tieši šajās jomās var sniegt vislielāko pozitīvo ietekmi uz sabiedrības labklājību un apmierinātību ar dzīvi Latvijā.”
Mājoklis un izglītība – papildu bažas
Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36 %) norāda arī uz mājokļu kvalitātes un pieejamības problēmām. Īpaši aktuālas tās ir lielajās pilsētās, kur augstās cenas un ierobežotais piedāvājums apgrūtina iespējas iegūt mūsdienīgu un kvalitatīvu mājokli.
Tāpat sabiedrība vēlas redzēt uzlabojumus izglītības sistēmā – to minējuši 35 % respondentu. Šis noskaņojums vērojams laikā, kad izglītības sistēmā norisinās nozīmīgas pārmaiņas – šogad noslēdzas pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā un tiek ieviests jauns pedagogu atalgojuma modelis. Sabiedrība uzmanīgi sekos līdzi, vai šīs reformas sniegs gaidīto pienesumu zināšanu kvalitātē.
