Elektroenerģijas biržas tirgū cenas atšķiras atkarībā no cenu zonām – Igaunijā tās ir nedaudz zemākas lielākas Somijas importa ietekmes dēļ, ziņo LETA.
Mazumtirdzniecības tirgū, saskaņā ar «Eurostat» datiem, cenu līmeni ietekmē ne tikai situācija biržā, bet arī nacionālās īpatnības. Lietuvā daļa tirgus joprojām ir regulēta, savukārt Igaunijā vēsturiski ir lielāka līgumu daļa ar mainīgu cenu, skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta direktors Jānis Negribs.
Saskaņā ar «Eurostat» datiem, vidējā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām Eiropas Savienībā 2025. gada pirmajā pusgadā bija 0,287 eiro par kilovatstundu (ieskaitot nodokļus un maksājumus). Latvijā tā sasniedza aptuveni 0,24 eiro, Igaunijā – 0,23 eiro, bet Lietuvā – 0,21 eiro. Tādējādi elektroenerģijas cena Latvijā absolūtā izteiksmē ir zemāka par ES vidējo.
Tajā pašā laikā uzņēmuma «Elenger» valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka Latvijā elektroenerģija ir nedaudz dārgāka nekā citās Baltijas valstīs, galvenokārt mazāka patēriņa apjoma dēļ. Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja ir zemāka nekā kaimiņvalstīs, cenu atšķirības starp Baltijas valstīm kļūst īpaši redzamas, ja tās salīdzina pēc pirktspējas paritātes principa.
Elektroenerģijas cena Latvijas un Lietuvas «Nord Pool» biržas zonās 2025. gadā ir nedaudz augstāka nekā Igaunijā. Kā skaidro Negribs, to ietekmē starpsavienojumu jaudas un lētākas elektroenerģijas importa iespējas, kas pieejamas Igaunijā. Tur patērētāji tradicionāli biežāk izvēlas līgumus ar mainīgu biržas cenu, kamēr Latvijā lielākā daļa mājsaimniecību dod priekšroku fiksētiem tarifiem – tas arī ietekmē cenu atšķirības mazumtirdzniecības tirgū. Savukārt Lietuvā daļa mājsaimniecību elektroenerģiju joprojām saņem pēc regulētiem tarifiem, tāpēc tiešs cenu salīdzinājums starp Baltijas valstīm ne vienmēr ir korekts.
Saskaņā ar SPRK tirgus pārskatu, līgumu ar mainīgu cenu daļa no kopējā elektroenerģijas pārdošanas līgumu skaita mājsaimniecībām 2024. gadā un 2025. gada pirmajos divos ceturkšņos svārstījās ap vienu procentu, kas neliecina par būtiskām izmaiņām. Latvijā pārliecinošs vairākums patērētāju joprojām izvēlas līgumus ar fiksētu cenu.
