Centralizēto eksāmenu rezultāti pagājušajā mācību gadā iepriecināja ar to, ka neizturējušo skolēnu skaits bija mazāks nekā gadu iepriekš, raksta LETA ar atsauci uz «Latvijas Avīze».
Tomēr līdzās šai pozitīvajai tendencei atkal iezīmējusies negatīva – pieaugoša skolu segregācija. Plaisas starp izglītības iestādēm joprojām ir milzīgas: vienās skolās absolventi demonstrē izcilus rezultātus, kamēr citās mācību sasniegumi ir ārkārtīgi zemi. Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas devītklasnieki matemātikas eksāmenā vidēji ieguva 95% punktu, savukārt Rāmulas pamatskolā, kur fiksēts zemākais rezultāts, – tikai 8%.
Izglītības politikas veidotāji regulāri uzsver, ka reformu mērķis ir panākt, lai ikviena skola nākotnē nodrošinātu vienlīdz augstu mācību kvalitāti. Taču praksē plaisa starp skolām turpina pieaugt.
Izglītības kvalitātes celšana ir viens no pamatprincipiem jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešanā. Tiek pieņemts, ka taisnīgāka līdzekļu sadales sistēma, kas nosaka finansējuma apjomu skolotāju algām, laika gaitā varētu uzlabot situāciju. Ir acīmredzams, ka jaunais modelis ir nepieciešams, jo esošais princips “nauda seko skolēnam” ir novecojis. Tomēr maz ticams, ka viens finansēšanas grozījums spēs apturēt segregāciju.
Papildu līdzekļi skolotāju algām paši par sevi nenodrošinās jauno un kvalificēto pedagogu pieplūdumu. Jau šajā mācību gadā jaunais finansēšanas modelis tiek piemērots atbalsta personālam, taču, neskatoties uz to, skolās nav ieradies vairāk psihologu, logopēdu un sociālo pedagogu – šādu speciālistu joprojām trūkst. Rezultātā ir palielinājies vien izsludināto vakanču skaits, bet līdzekļi to apmaksai paliek neizmantoti, jo vienkārši nav, ko pieņemt darbā.
Skolās ar zemākajiem rezultātiem īpaši izteikts ir pedagogu trūkums – atsevišķu priekšmetu stundas periodiski netiek vadītas. Tādējādi pietiekama pedagogu un atbalsta speciālistu sagatavošana, kā arī viņu piesaiste darbam skolās joprojām ir viens no galvenajiem uzdevumiem un būtisks priekšnoteikums izglītības kvalitātes paaugstināšanai.
