Finanšu ministrija brīdināja universitātes slimnīcas, lai uz piemaksām par medicīnas pakalpojumiem 2026. gadā nepaļaujas. Lai sniedz pakalpojumus tieši par tiem līdzekļiem, kas ir, raksta Grani. Kā ārstēt pārējos slimniekus, Finanšu ministrija neteica.
Pārsteidzoši paziņojumi no Finanšu ministrijas izskanēja parlamenta Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Uzstājoties tajā, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins brīdināja: nākamajā gadā klīniskajām universitātes slimnīcām būs ļoti rūpīgi jāsaskaita sava darbība, lai iekļautos piešķirtajā budžetā. Jo prakse, kad slimnīcas sniedza vairāk medicīnas pakalpojumu, nekā bija plānots, un pēc tam gada beigās lūdz kompensāciju no valsts, beidzas.
Vairāk piemaksu slimnīcām nebūs: cik deva – uz tik daudz arī ārstējiet!
Bet šie paši lielākie ārstniecības iestādes Latvijā lūdza piemaksas gada beigās ne no labas dzīves. Ne tāpēc, ka viņi būtu izsalkuši, ne tāpēc, ka viņi būtu aizrāvušies un sākuši ārstēt veselus. Piemaksas izskaidrojamas ļoti vienkārši: pirmkārt, valstī strauji pieaug izdevumi – par elektrību un apkuri, par ūdeni un atkritumu izvešanu. Par ēdienu, visbeidzot (jā, pacientiem slimnīcās ir slikta ieradums ēst). Tāpat pieaug izdevumi par medikamentiem un instrumentiem, halātiem un cimdiem, maskām un dezinfekcijas līdzekļiem – vispār par visu. A vēl saistībā ar būtisku dzīves līmeņa pasliktināšanos Latvijā pieaug slimu cilvēku skaits. Tajā stāvoklī, kad ambulatori jau nevar palīdzēt, nepieciešama slimnīca.
Ko tad, Finanšu ministrijas pārstāvis sēdē lika saprast, ka viņa iestāde ir informēta, bet tas neietekmē lēmumu atcelt piemaksas. Inflācija un izdevumu pieaugums no gada uz gadu noveda pie tā, ka par tiem pašiem naudas līdzekļiem vairs nevar izpildīt to pašu medicīnas pakalpojumu apjomu, kā iepriekšējos gados, paklausīgi piekrita viņš. Tāpēc faktiskais pakalpojumu apjoms samazinās.
Kā uz to reaģēja Veselības ministrija? Filosofiski. Viņš plāno dot slimnīcām vairāk... nē, ne naudas no saviem ministrijas līdzekļiem (nu, lūdzu, novāciet izstieptās rokas!). Viņš plāno dot slimnīcām vairāk brīvības, lai tās varētu elastīgāk pārstrukturēt līdzekļus iekšienē gada laikā. Kāpēc viņš pūlas pie jauna likumprojekta (Abu Meri iestāde ļoti mīl nodarboties ar likumdošanu – daudz vairāk nekā ārstēšanu).
Savus līdzekļus Veselības ministrija tērē uz steidzamākām vajadzībām – veselības aprūpes sistēmas pilnīgu digitalizāciju. Tā nav nepieciešama ārstiem. Tā nav nepieciešama pacientiem. Lūk, piemērs: nesen mana paziņa devās veikt krūšu ultrasonogrāfiju, un ārsts pieprasīja mammogrāfijas datus (attēlu un aprakstu), kas veikta valsts programmā pirms sešiem mēnešiem. "Tā tagad nedod uz papīra, – izplātīja rokas paciente. – Es domāju, ka jūs paskatīsieties elektroniskajā sistēmā." Uz ko ārsts atbildēja: "Ziniet, ja man katram pacientam būs jāmeklē e-sistēmā, tad uz pašu pieņemšanu laika vairs nebūs."
Tomēr Veselības ministrijai digitalizācija ir praktiski fetiss. Nesen viņš virzīja kārtējās izmaiņas, šoreiz – uz Ministru kabineta noteikumiem "Par vienoto elektronisko veselības informācijas sistēmu", saskaņā ar kuriem visām medicīnas iestādēm Latvijā no 2025. gada 20. novembra līdz 2026. gada 4. maijam būs jāievieš elektroniskās nosūtījumi.
Uz ko? Uz visu: konsultācijām pie speciālistiem, diagnostikas izmeklējumiem, medicīniskās palīdzības sniegšanai mājās, citu ambulatoro, dienas un citu pakalpojumu saņemšanai.
Un nav svarīgi, ka pašus šos pakalpojumus saņemt kļūst arvien grūtāk un grūtāk. Ar savām rindām līdz horizontam mēs esam apkaunoti jau visai Eiropai: "Veselības aprūpes ekonomikas barometrs 2025" parādīja skaitļos, ka tās Latvijā ir visgarākās, bet pacientu iemaksas mums ir vienas no augstākajām ES. Attiecīgi arī veselīgu dzīves gadu rādītājs Latvijā ir viszemākais ES.
Toties nosūtījumi pie ārstiem, uz kuriem nekur netiek, – elektroniski, diagnostikas dati, ko par valsts kvotām nevar izdarīt, – elektroniski. Un receptes uz medikamentiem (kur kompensējamo zāļu segums sastāda tikai 18% no apstiprinātajiem ES) – arī elektroniski.
Varbūt mums vajadzētu padarīt arī veselības ministru, un vienlaikus arī finanšu ministru, un vispār visu Ministru kabinetu elektroniskus? Digitalizēt, tā digitalizēt!
