Meteorologi brīdina: uz Eiropas kontinenta tuvojas anomāli auksta ziema. Turklāt pašreizējā ziema var kļūt par aukstākā pēdējo divdesmit gadu laikā.
Prognozes norāda, ka gaidāmā ziema Eiropā - un līdz ar to arī Latvijā - var kļūt par vienu no aukstākajām pēdējo desmitgažu laikā. Saskaņā ar ilgtermiņa novērojumiem spēcīgi sals notiek aptuveni reizi desmit gados, bet īpaši skarbas ziemas - reizi divdesmit gados. Pašreizējais klimata cikls tieši tuvojas šim periodam, kas palielina ekstremālu temperatūru iespējamību.
Tiek gaidīts, ka termometra stabiņi Austrumeiropā un Ziemeļeiropā noslīdēs līdz -25 °C. Aukstums gaidāms arī Dienvideiropā. Tādējādi, pēc speciālistu novērtējuma, 2025–2026. gada ziema gaidāma ievērojami aukstāka nekā iepriekšējā.
Klimatologi saista iespējamo atdzišanu ar vairākiem faktoriem. Starp tiem ir gaisa masu cirkulācijas izmaiņas, Arktikas anticiklonu aktivizēšana un temperatūras pazemināšanās Atlantijā, kas ietekmē kopējo atmosfēras plūsmu līdzsvaru. Šādi procesi noved pie stabilu aukstuma zonu veidošanās, kas var saglabāties vairākas nedēļas.
Laika dienesti atzīmē, ka līdzīgas anomālijas jau tika novērotas Eiropā 2000. gadu sākumā. Toreiz sals sasniedza rekordlielas vērtības, un temperatūra kontinentā dienvidos pazeminājās zem nulles uz vairākām nedēļām. Ja prognozes apstiprinās, pašreizējā ziema var kļūt par aukstākā pēdējo divdesmit gadu laikā.
Sinoptiķi iesaka Eiropas iedzīvotājiem iepriekš sagatavoties iespējamiem atdzišanas apstākļiem. Speciālisti iesaka pievērst uzmanību apkures sistēmām, māju siltināšanai un infrastruktūras uzticamībai. Savlaicīgi pasākumi palīdzēs mazināt anomālo temperatūru sekas un izvairīties no traucējumiem komunālajos tīklos.
Neskatoties uz satraucošajām prognozēm, zinātnieki uzsver, ka precīzi ziemas scenāriji var mainīties. Uz galīgo laikapstākļu ainu ietekmēs okeānu temperatūras svārstības, vēja plūsmas un atmosfēras spiediena dinamika. Tomēr lielākā daļa klimata modeļu norāda: gaidāmā ziema būs aukstāka nekā parasti, bet vietām - ekstremāli auksta.
Šādu scenāriju apstiprina arī iepriekšējo gadu novērojumu dati. Pēdējos sezonās meteorologi fiksē temperatūras režīmu nestabilitāti: pēc siltām ziemām seko straujas atdzišanas, kas var liecināt par klimata sistēmu pāreju uz jaunu ciklu.
Pēc prognozēm, salu pīķis iekrīt janvārī un pirmajā februāra pusē. Šajā periodā ir iespējami ilgstoši zemas temperatūras un spēcīgi sniegputeņi. Visvairāk apdraudētie būs reģioni ar mitru jūras klimatu, kur stipras salnas ir retas.
Ja tendences saglabāsies, Eiropas kontinenta daļa var izdzīvot ziemu, kas salīdzināma ar 2006. gadu, kad temperatūra lielajās pilsētās pazeminājās zem -20 °C. Eksperti uzskata, ka šādas ziemas atkārtosies biežāk globālo klimata procesu izmaiņu dēļ.
Atstāt komentāru